"Jūs saprotat, ar ko un par ko mēs cīnāmies." Ukrainas karavīri pateicas par Latvijas atbalstu

Jau otro gadu ukraiņi svin valsts svētkus pilna mēroga Krievijas iebrukuma apstākļos. Neatkarīgi no kara valsts neaizmirst savus simbolus, tostarp karogus, kuri cēli plīvo arī pilsētās, kas atrodas tuvu frontes līnijai. Zili dzeltenais karogs ir ukraiņu brīvības simbols, kas atkal un atkal tiek pacelts goda vietā, kad bruņotie spēki no okupācijas atbrīvo kādu Krievijas sagrābto Ukrainas pilsētu, ciemu.

Karoga diena ir vieni no nozīmīgākajiem Ukrainas svētkiem – un to atceras visi, pat tie, kuru dzīve kopš pērnā gada 24. februāra paiet pozīcijās.

"Gads un vēl drusku, ne visu laiku, bet vairāk nekā gadu jau te esmu. Dažādos virzienos, pārsvarā Donbass, bet biju Zaporižjas virzienā, tagad Bahmuta. Visu laiku pozīcijās. Mūsu galvenais uzdevums ir trāpīt mērķī. Mūsu tehnika, lai gan ir diezgan veca, tā ir efektīva. Mēs strādājam uz aizsardzības bruņojuma, līdz ar to uzdevums ir atbalstīt priekšējo līniju. Mērķi ir dažādi – kājinieki, tanki, "sauškas", jebkas. Tas, ko viņi te dara, ir necilvēcīgi, karš nekad nav labi," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Ruslans.

Kāds Donbasa frontē savu zemi sargā jau deviņus gadus, kāds kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainas teritorijā – karavīri neslēpj, ka nogurums ir – bet visi zina, par ko viņi cīnās.

"Protams, ka puiši ir noguruši, lielākā daļa šeit ir jau no kara sākuma 2014. gadā. Ir nogurums, bet mēs ar to tiekam galā, jo mums nav citas izvēles. Mums ir jāiet līdz galam, lai šo ārprātu izbeigtu, lai tas neturpinātos ilgi. Lai mums šis karš nebūtu jānodod saviem bērniem, savas tautas nākamajām paaudzēm. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai tas ātrāk beigtos," pauž Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Vjačeslavs.

Spēku cīnīties dod apziņa, ka kaujaslaukā viņi nav vieni – vispirms jau atbalsts no ģimenēm, starptautiskās sabiedrības un, protams, arī pašu tautas, kura apzinās, ka Ukrainas karogs turpina plīvot, pateicoties karavīriem, kuri frontē notur iebrucējus.

"Es domāju, ka visa pasaule redz, ko viņi šeit dara. Neko labu viņi nedara. Tās ir šausmas, bet mēs jau esam pieraduši, strādājam, neraugoties uz visu to ārprātu. [TV3: Kā jūs atceraties savu 24. februāri?] Es biju mājās, pēc darba gulēju, pamodos no zvana, ka ir sācies karš. Tas arī viss. Visi pamodāmies un sākām strādāt. Pirmkārt, lai aizsargātu savu ģimeni – tas bija tajā dienā, pēc tam, lai aizsargātu visu Ukrainu. [TV3: Šodien jūsu valstī ir svētki Valsts karoga diena, rīt ir ļoti īpaša diena – Ukrainas neatkarības diena; ko jums nozīmē neatkarīga Ukraina un jūsu zili dzeltenais karogs?] Neatkarīga Ukraina mums ir viss. Es pats esmu dzimis jau neatkarīgā Ukrainā, un mēs gribam to nosargāt un aiznest tās vērtības un brīvības emocijas, kādas mūsu valstī bija līdz šim karam. Atgriezt mūsu tautai mieru un mieru nodot tālāk mūsu bērniem. Mēs esam pelnījuši neatkarību, to, lai mēs paši varētu pieņemt lēmumus, kāds ceļš mūsu valstij ir ejams," pauž Vjačeslavs.

"Neatkarība ir viss mūsu Ukrainai, mēs uz to tiecāmies tik ilgus gadus, neviens to arī šodien nevienam negrib atdot. Krievija domā, ka Ukraina pieder viņiem. Nē, tā nekad nav bijis, tāpēc es esmu te un aizstāvu mūsu brīvību," uzsver Ruslans.

"Gribam pateikt lielu paldies Latvijas iedzīvotājiem par jūsu atbalstu, par jūsu palīdzību, par to, ka jūs izprotat, kas šodien notiek pie mums Ukrainā. Jūs saprotat, ar ko un par ko mēs cīnāmies," pauž Vjačeslavs.