Kā daudzgalvu pūķis: kādas iespējas ukraiņiem dos ASV kasešu bumbas

Katrā kasešu bumbā atrodas desmitiem līdz simtiem aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu. Šādus lādiņus var nomest no lidmašīnas vai izšaut ar artilēriju, jūras lielgabaliem un raķešu palaišanas iekārtām.

Atkarībā no paredzētā mērķa kasešu munīcijas lādiņš atveras noteiktā augstumā, un tajā esošās bumbiņas izkliedējas pa šo teritoriju. Ar taimera palīdzību tiek regulēts, lai tās sprāgtu tuvāk zemei vai uz zemes, izkliedējot šrapneļus, kas paredzēti vai nu karavīru nogalināšanai vai bruņotā transporta, piemēram, tanku iznīcināšanai.

"The US is expected to announce the shipment of cluster munitions for artillery to Ukraine tomorrow" — NPR

Such bombs are essential for the complete success of the Ukrainian army's counterattacks and the defeat of the Russian invaders defense lines pic.twitter.com/E1Tquu4ybr

— Ukraine News 🇺🇦 (@Ukrainene) July 6, 2023

Katrā lādiņā 88 bumbas

ASV rīcībā ir tādas kasešu munīcijas krājumi, kas pazīstama kā DPICM jeb divējāda lietojuma uzlabota parastā munīcija, kuras izmantošanu ASV kopš 2016. gada pakāpeniski pārtrauca.

Atsaucoties uz ASV armijas tīmekļa vietnē "eArmor" publicēto informāciju, CNN vēsta, ka Vašingtona Kijivai nodos kasešu munīciju, kas tiek izšauta no 155 mm haubicēm. Katrā lādiņā ir 88 bumbiņas. Katras bumbiņas nāvējošais darbības rādiuss ir aptuveni 10 kvadrātmetri, tāpēc viens šāviņš var aptvert līdz pat 30 000 kvadrātmetru plašu teritoriju.

Vienas bruņutehnikas vienības iznīcināšanai var būt nepieciešamas 10 vai pat vairāk bumbiņu, bet var pietikt arī tikai ar vienu, lai izsistu tehniku no ierindas.

Ne visas bumbas uzsprāgst

Pēc spridzekļu izkaisīšanas 10% no tiem nesprāgst. Bet tie vēlāk var eksplodēt pie mazākās kustības, nodarot postījumus plašā teritorijā. Sarkanais Krusts savulaik norādījis, ka gandrīz katrā konfliktā, kurā tās izmantotas, nav sprāgusi ievērojama daļa šīs munīcijas, vēl daudzus gadus pēc tam turpinot nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus.

Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katrs lādiņš ir pietiekami jaudīgs, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, tāpēc starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.

Tomēr prakse rāda, ka militāros konfliktos no kasešu bumbām lielā mērā cieš tieši civiliedzīvotāji.

Unexploded cluster bomb submunitions do not only endanger civilians for decades. They "can also pose a problem for friendly forces: they killed 22 American personnel in Iraq in 1991, during the first Gulf war, slowing down an advance on Kuwait airport." https://t.co/N5BVXn3JPN

— Kenneth Roth (@KenRoth) July 6, 2023

Karā Ukrainā šo munīciju jau izmanto

Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" piektdien paziņojumā norādīja, ka gan Ukraina, gan Krievija līdz šim karā ir nogalinājušas civiliedzīvotājus, izmantojot kasešu munīciju.

Gan iebrucēji, gan Ukrainas aizstāvji šo munīciju jau izmato. Nesen Ukrainas spēki kaujas laukā sāka lietot Turcijas piegādātās kasešu bumbas.

Taču amerikāņu piegādes nodrošinātu vairāk munīcijas Rietumu piegādātajām artilērijas un raķešu sistēmām un palīdzētu mazināt Krievijas artilērijas kvantitatīvo pārsvaru.

Aizliegumam pievienojušās vien daļa valstu

Daļa pasaules valstu ir aizliegusi šīs munīcijas izmantošanu, pievienojoties Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu. Līgumam ir pievienojušās 123 valstis, bet nav pievienojusies ASV, Ukraina, Krievija un vēl 71 cita valsts.

Kasešu bumbas izmantotas jau Otrajā pasaules karā, bet kopš tā laika jau vairāk nekā 30 konfliktos.