Šie puiši pie Bahmutas iebraukuši pirms nepilna mēneša. Kamēr tiek gaidīts nākamais mērķis okupantu atrašanās vietai.
Ukraiņu karavīrs Volodimirs TV3 Ziņām izrāda sadzīves apstākļus uguns pozīcijās: "Šeit mēs ēdam, atpūšamies, produkti ir – mums pieved, citreiz arī no mājām kādas paciņas atsūta, ja kaut ko īpašu gribas. (TV3: Ir kur sasildīties?) Blindāžā, tur mums ir "buržuika", kurinām ar malku, cauruli izvilkām ārā, dūmu nav, to nomaskējām."
Karavīrs atklāj, ka jāsadzīvo arī ar pelēm, kuras viņi iesaukuši par saviem draugiem. "Visas skrien šurp. No rīta pamosties, un viņas tev guļammaisā salīdušas. Sildās, nekož, neko, vienkārši sēž un sildās," saka Volodimirs.
Nepaiet ne 20 minūtes un tiek saņemts jau nākamais palīgā sauciens no priekšējām līnijām. Dienā šādi tiek izšauti vidēji 60, bet intensīvākajās dienās pat 120 lādiņu.
Runāt par aizvadīto pusotru gadu šeit nevienam nav viegli, un visi ir noguruši, taču kaujas garu vairo tehnika, kas ļauj precīzi veikt uzdevumus un pamazām iznīcināt ienaidnieka pozīcijas, tādējādi virzoties uz priekšu.
"Par to, ko orki šeit dara, es bez lamuvārdiem neko pateikt nevaru. Necilvēki – nezinu, kas ir tajās galvās. Atnākt uz svešu valsti, nogalināt mierīgos iedzīvotājus, laupīt… Orki un viss – par katru mērķī trāpīto lādiņu mums ir prieks, jo zinām, ka vismaz par 10-20 mazāk orkiem uz šīs zemes, un mūsu tehnikai – katrs lādiņš ir tieši mērķī," pauž karavīrs Viktors.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
