Kamēr Krievijas okupanti turpina bomardēt Ukrainu, ASV atkal kavējas ar informācijas sniegšanu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka arī šoreiz no partneriem – ASV – netika saņemts nekāds iepriekšējs brīdinājums. Arī Ukrainas Gaisa spēku pulkvedis Jurijs Ihnats informēja, ka naktī notika divi ballistisko raķešu uzbrukumu viļņi; pirmajā starptautiskie partneri nebrīdināja, bet otrajā vilnī tika sniegta informācija.

Tiesa novēlota – lai savlaicīgi sniegtu Ukrainas cilvēkiem iespēju paglābties no gaidāmajām briesmām. Ihnats pēc kārtējiem triecieniem vērsies pie visiem cilvēkiem Ukrainā ar aicinājumu sekot līdzi visām iespējamām lietotnēm, kas brīdina par paaugstinātiem ballistisko raķešu draudiem.

Aizvadītajā diennaktī Krievija mērķēja uz enerģētikas objektiem un infrastruktūru, cieta arī medicīnas klīnika, skola, metro stacija un parastas dzīvojamās ēkas. Kopumā Krievija uz Ukrainu raidīja 16 balistiskās raķetes, gandrīz 300 dronu, tostarp reaktīvos "Shahed" tipa lidrobotus; uzbrukumi skāra plašu teritoriju – sākot ar Kijivas, Harkivas, Rivnes un Odesas apgabaliem.

Diemžēl ir arī upuri un ievainotie. Tikai vienas nakts laikā tika bojāti vairāk nekā 10 enerģētikas infrastruktūras objekti, un vismaz 550 000 ģimeņu palika bez elektrības.

Uzbrukumi Ukrainas pilsētām ir kļuvuši vēl intensīvāki, un Kijivai akūti trūkst "Patriot" sistēmām paredzētās pārtvērējraķetes. Ukrainas prezidents intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņojis, ka Amerikas Savienotās Valstis kavē pat tādu "Patriot" sistēmu pārtvērējraķešu piegādi, par kurām jau ir samaksāts saskaņā ar NATO koordinētu ieroču iepirkuma iniciatīvu.

Vašingtona apgalvo, ka kopējā izlūkdatu apmaiņa turpinās, taču Ukraina vairākkārt nav saņēmusi tieši agrīnos brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem. Rubio šodien pieļāva, ka vienā no gadījumiem vainojama programmatūras kļūme. Iepriekš izskanēja arī skaidrojums par sliktiem laikapstākļiem, kas traucējuši satelītu novērošanu.

Taču, ņemot vērā Vašingtonas un Kijivas attiecību saasināšanos, nevar izslēgt arī iespēju, ka šāda informācijas nepieejamība varētu būt sava veida politiskā spiediena instruments. Tiesa, tiešu pierādījumu tam pagaidām nav.

Ukrainas prezidents pirmdien atkārtoti pauda, ka Ukraina nekad nav vēlējusies šo karu un ir pozitīvi reaģējusi uz katru priekšlikumu par uguns pārtraukšanu. Taču Krievijas atbilde ikreiz ir bijusi ballistiskās raķetes, "Shahed" droni un slepkavības.

Ukrainas prezidents arī uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi saukt lietas īstajos vārdos: dēvēt agresoru par agresoru un palīdzēt Ukrainai nosargāt cilvēku dzīvības.

Kad raķešu piegādes Ukrainas pretgaisa aizsardzībai tiek bloķētas, vienlaikus atvieglojot sankcijas, tas diemžēl liecina, ka partneri nespēj saskatīt realitāti. Realitāte ir tāda, ka karš turpinās – un tas turpinās tikai Krievijas triecienu un vēlmes turpināt šo asiņaino karu dēļ.

Runājot ar Ukrainas karavīriem, civiliedzīvotājiem ir jūtama nodevības sajūta, bet ne bezcerība un padošanās. Ukraiņi saka, ka viņiem nav kur atkāpties, jo tā viņi zaudēs savu valsti, jo skaidrs, ka Putinam neinteresē viens Donbass, bet gan lai Ukrainas valsts un tauta beigtu pastāvēt, tāpēc šeit cilvēki nav gatavi padoties, nolaist rokas un ir ļoti lielas cerības uz Eiropu, ka tā nepagriezīs muguru un turpinās palīdzēt.