Kamēr Turcijā notiek miera sarunas, Krievija turpina uzbrukumus
Turcijā aizvadītas Ukrainas un Krievijas miera sarunas, puses vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai būtu stingras vairāku valstu drošības garantijas, vēsta TV3 Ziņas.
Krievijas un Ukrainas delegācijas Stambulā uzrunāja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, aicinot abas puses "pielikt punktu šai traģēdijai". Sarunu pirmais raunds ilga četras stundas.
Ukraina pēc sarunām pauda gatavību nestāties nekādās militāri politiskās aliansēs un neizvietot svešzemju armijas bāzes savā teritorijā. Ukraina iesniegusi Krievijai savus priekšlikumus par Drošības garantiju līgumu Ukrainai, kas ļauj izbeigt karu. Tam vajadzētu būt starptautiskam līgumam, kuru parakstītu visi drošības garanti, uzskata Ukrainas delegācija.
Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Līgumā būtu jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai, kas varētu līdzināties NATO līguma 5. pantam – ja pret Ukrainu sāktos karš, agresija vai specoperācija, tad galvotājvalstīm būtu trīs dienas laika konsultācijām, pēc tam būt juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.
"Runa ir par pilnīgi atšķirīgām drošības kontūrām, pilnīgi atšķirīgām drošības un militārajām attiecībām ar galvotājvalstīm. Vispirms būs referendums, visi Ukrainas pilsoņi paudīs savu nostāju. Tam sekos ratifikācija visās garantijas valstīs un Ukrainas parlamentā. Tāpēc tas mums būs konsolidējošs dokuments. Otrkārt, attiecībā uz tādiem jautājumiem kā Krima. Uz to attieksies atsevišķs līguma punkts, kurā mēs iesakām dokumentēt Krievijas un Ukrainas nostāju 15 gadu laikā rīkot divpusējas sarunas par Krimas un Sevastopoles pilsētas statusu."
Krievijas puse sarunas nodēvēja par konstruktīvām, paužot gandarījumu par ieceri Ukrainai ievērotu militāro neitralitāti, tādēļ Krievija jau sākusi samazināt militāro aktivitāti Kijivas un Čerņihivas apkaimē. Tāpat Krievijas pusei neesot iebildumu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
"Ņemot vērā šodienas sanāksmē apspriestos principus, sanāksmē Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija nolēma būtiski samazināt militāro aktivitāti Kijevas un Čerņihivas virzienā, lai palielinātu savstarpējo uzticēšanos un radītu nepieciešamos apstākļus turpmākām sarunām un sasniegtu galīgo mērķi – vienošanos un parakstīšanu."
Krievija izskatīšot Ukrainas priekšlikumus, par tiem ziņošot Putinam. Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās iespējama vienlaicīgi ar Krievijas un Ukrainas līguma parafēšanu Ārlietu ministriju līmenī. Parafēšana nozīmē, ka darbs pie līguma teksta ir pabeigts un tas ir abām pusēm pieņemams.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
