Karavīri Donbasā TV3 Ziņām: Pienācis laiks Krievijai aizsūtīt pienācīgu atbildi

Desmitiem aviācijas bumbu, simtiem dažāda tipa dronu, raķetes un artilērijas lādiņus ik dienas krievu armija raida uz Doneckas apgabala piefrontes pilsētām, nogalinot un ievainojot desmitiem cilvēku katru diennakti.

TV3 Ziņas šajā reizē viesojās pie Ukrainas Bruņoto spēku karavīriem, kuri ar elektroniskās karadarbības instrumentiem cenšas likvidēt visu, ko okupantu karaspēks raida uz Slovjansku, Kramatorsku un citām Donbasa pilsētām.

Tehnika, ar ko šie vīri strādā, ir slepena, tādēļ to filmēt nedrīkst.

"Strādājam pēc komandas, mums ir savas grupas, kur mums lūdz piesegt gaisu. Strādājam uz dažāda veida droniem, "Shahed", FPV un arī aviāciju," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Oleksandrs.

Vaicāts, vai redz arī krievu aviācijas bumbas, kas lido virs šīm pilsētām? Karavīrs atbild: "Aviācijas bumbas mēs gandrīz visas redzam. Vienīgais, kad mēs esam bezspēcīgi, – kad tās lido vairākas, pa piecām, sešām vienlaikus. Ir gadījumi, ka paceļas pieci, seši bumbvedēji un vienlaikus palaiž 10 un vairāk aviācijas bumbas. To mēs nevaram paspēt neitralizēt. [TV3 Ziņas: Sanāk, ka redzējāt arī tās aviācijas bumbas, kuras pirms pāris dienām raidīja uz Kramatorsku?] Jā. Un šī bija tā reize, kad es, diemžēl, neko nevarēju vairs izdarīt, ja tie lido ļoti augstu, vai tieši pretēji ļoti zemu – es, diemžēl, tos nespēju sasniegt, lai nosēdinātu. Un tā ir ļoti slikta sajūta. lieliska sajūta ir tad, kad kaut kas lido, lido, un tad nokrīt, nesasniedzot apdzīvotas vietas. Tas ir labākais kas var būt, dažkārt mūs sauc par aviācijas bumbu iznīcinātājiem."

Šajā ekipāžā divi vīri ir no Kijivas apgabala, bet Dmitrija dzimtā ir Donbasa zeme. Visus viņus šeit vieno viens mērķis – nosargāt savas dzimtenes brīvību un neatkarību.

"Aizstāvēt dzimteni, tas ir pirmais un galvenais iemesls, kāpēc es esmu šeit. Aizstāvēt dzimteni. Turklāt Donbass – vārda vistiešākajā nozīmē – ir mana dzimtene. No šīs vietas līdz manai mājai, kuru es nopirku 25 gadus atpakaļ, ir precīzi septiņi kilometri. Es šeit esmu, lai nosargātu savu māju un Ukrainu, savu Ukrainas māju," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Dmitrijs.

Vaicāts, kādas ir sajūtas, kad strādā un redz – darbs ir izdevies? Karavīrs atbild: "Tā ir sajūta, kas dod jēgu un motivāciju turpināt. Ko viņi šeit dara? Ko viņi dara – to mēs visi redzam, svarīgi ir tas, ko mēs darām, ko mēs varam izdarīt, lai viņu šeit nebūtu. Tas ir svarīgākais. Pats galvenais mans sapnis šajā dzīvē ir pēc kara atgriezties savā Ukrainas Slovjanskā, savā nenobombardētā mājā, kur es varētu uzņemt savus dēlus, meitu, mazbērnus."

Ienaidnieks ar katru dienu pastiprina uzbrukumu intensitāti gan frontes līnijā, gan uz piefrontes pilsētām. Šajā nedēļā jo īpaši aviācijas, dronu uzbrukumi ir katru dienu un nakti.

"Kopš pirmās dienas, kad es šeit nokļuvu. Putins jau teica, ka viņi savāks Doneckas un Luhanskas apgabalus, un es domāju, ka kamēr viņi to nesavāks – karš nebeigsies. Bet viņiem tik viegli nesanāks aiziet līdz Slovjanskai. Viņi slauka no zemes virsas visu un viņiem ir pilnīgi vienalga par šīm pilsētām, cilvēkiem, vai tie ir civiliedzīvotāji, vai karavīri. Viņi iznīcina pilnīgi visu," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Fedirs.

Runājot par Kremļa izsludināto vienas dienas pamieru – vīri vien nosmej, sakot, ka nevienu pamieru krievi nav ievērojuši un okupantiem ticēt nedrīkst.

"Kad es dzirdu, kad kāds saka – ai, lai atdod to Donbasu, bet draugi, kā? Tad viņi aizies uz Kijivas apgabalu, arī teiksim – ai, lai savāc!? Pēc tam uz Ļvivu, Poliju un vēl tālāk. Tā ir mūsu zeme, kāpēc mums kaut kas ir jāatdod. Es domāju, ka mūsējie viņiem aizsūtīs dāvanu, ļoti gribētos, lai viņus kārtīgi apsveiktu tā saucamajā "uzvaras dienā". Tādu labu dāvanu vajadzētu. Es pēc dabas neesmu ļauns cilvēks, bet redzot visu to, ko viņi nodara mūsu cilvēkiem, mūsu zemei – ir pienācis laiks viņiem aizsūtīt pienācīgu atbildi, lai viņi arī to izjūt. Un bunkura opim jau sen ir laiks gulēt blakus otrajam Vovam Mauzulejā," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Oleksandrs.