Karavīri TV3 Ziņām: Putins ir apsēsts ar Donbasu, bet nespēj sagrābt pat ciemu

Diktators Putins ir apsēsts ar Doneckas apgabala sagrābšanu, un jo īpaši šajā vasarā Maskava par katru cenu cenšas šajā Ukrainas reģionā sasniegt maksimālus teritoriālos ieguvumus, bet okupantiem tas izdodas tikai Putina paziņojumos. Neskatoties uz reālo situāciju frontē un visiem pieejamiem pierādījumiem par okupantu patieso apmēru pilsētā, Putins piektdienas vakarā paziņoja, ka Kostjantinivka esot pilnīgā Krievijas kontrolē.

Arī no pārējām Donbasa mūra lielajām pilsētām, kuras jau diktatora vārdiem sakot pavisam drīz jau būšot zem krievu karoga  – lai nonāktu –  Maskavai pie esošajiem tempiem frontes līnijā būtu jākaro vairākus gadus. To aprēķinājuši ASV kara institūta analītiķi.

Prezidents Zelenskis sestdien reaģēja uz Putina paziņojumiem, sakot: "Ja Kostjantinivka tagad ir Krievijas kontrolē, tad Putinam nebūs problēmu tikties ar mani tur un rast diplomātiskus risinājumus, lai beidzot izbeigtu karu. Taču viņš nešķērsos fronti, jo patiesība ļoti atšķiras no Putina vārdiem."

To šeit apliecina arī vīri, kuri šo reģionu aizstāv jau no pirmās Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienas.

"Krieviem Donbass ir kā sarkanā lupata! Jā, vajag viņiem. Ir taču savējiem kaut kas jāparāda – ka viņi kaut ko ir sagrābuši, bet paskatieties uz realitāti, cik gadus viņi nespēj to izdarīt. Lai sagrābtu te vienu mazu ciemu, cik milzīgus resursus un cilvēkus viņi šeit ir gatavi nolikt. Un ar visu to – kamēr ciems vai pilsēta nav noslaucīta no zemes virsas, viņi neko nevar izdarīt. Aviācijas bumbas pēc aviācijas bumbām. Vietas, kur vēl pirms pusgada bija dzīvība, ielas, mājas, tagad neviena māja. Tas ir vienīgais, ko viņi prot," saka Ukrainas Bruņoto spēku 56. Mariupoles motorizētās kājnieku brigādes karavīrs Oleksandrs.

Oleksandrs pats ir no Zaporižjas, līdz 2022. gadam strādāja lauksaimniecības uzņēmumā, bija tehnoloģiju inženieris. Tagad viņš dienē 56. Mariupoles motorizētā kājnieku brigādē – ekipāžā, kas dara visu, lai kājniekus priekšējās līnijās nodrošinātu ar visu nepieciešamo darbam.

"Puiši atnes man akumulatorus no krievu droniem un lūdz, lai viņiem izveidoju uzlādes stacijas pozīcijām, lai viņi varētu uzlādēt rācijas, telefonus. Darām visu, lai mūsu puišiem nulles līnijā nekas netrūktu – droni, baterijas, akumulatori, viss, kas nepieciešams, lai viņi varētu strādāt, neļaut mūsu ienaidniekam, pēdiņās lieliskajam kaimiņam, sagrābt to, kas mums pieder! Ticiet, pienāks diena, kad mēs visu savējo arī atgūsim. Krievi.. krievi.. lamāties taču ēterā nedrīkst, bet neko labu es par viņiem pateikt nevaru. Nekas, mēs viņiem sūtām skaistus sveicienus," saka Oleksandrs.

Šajā ekipāžā dienē arī 49 gadus vecais Serhijs, Doneckas apgabala Slovjanska ir viņa dzimtā pilsēta. Un pat pēc tam, kad vīrietis zaudējis kāju, viņš ir šeit atpakaļ, frontē, lai palīdzētu aizsargāt savu dzimteni.

"Mans darbs, lūk, piemēram, šis drons – šis jau ir gatavs doties uz pozīcijām izlūkot, meklēt ienaidnieku. Pēc saņemšanas mēs tos pārveidojam, lai ienaidniekam būtu grūtāk tos ieraudzīt, samainām savas mikroshēmas, pārprogrammējam smadzenes, un tikai tad drons ir gatavs darbam," stāsta Serhijs.

"Redzat, dronam kājas ir īsas, tad mēs ar 3D printeri tās izveidojam nedaudz garākas, lai, kad drons sēžas, tas neko nesabojātu, tad šeit piestiprinām rezerves bateriju turētājus, šo visu ar 3D printeriem paši izdomājam, paši taisām," saka Serhijs.

Karš mainās pa dienām, šeit frontē – maskētās darbnīcās vīri – ar milzu izdomu un entuziasmu rosās cauru diennakti un viss viena kopēja mērķa vārdā. "Viņus vienkārši ir jādzen ārā, jāsit līdz pēdējam. Es negribu, lai manu Slovjansku okupē, mēs Donbasu neatdosim. Tā ir mana Slovjanska, un tieši tāpēc es esmu šeit, lai ieliktu kaut nelielu, bet savu ieguldījumu kopējā Donbasa aizsardzībā," bilst Serhijs.

[Jautājums: Vai esat jau domājis par to uz kurieni evakuēt sievu no Slovjanskas?] Protams… ja situācija kļūs vēl sliktāka, ja viņi pielīdīs vēl tuvāk – tad es viņu izvedīšu," saka Serhijs.