Karavīru dzīvības glābšana zem artilērijas dārdiem ir Ukrainas kara mediķu ikdiena
Ar TV3 Ziņu žurnālistes Ievas Vārnas un operatora Sergejs Medvedeva palīdzību mums arī šovakar ir iespēja ielūkoties Ukrainas karavīru varonīgajā, taču nereti arī sāpīgajā ikdienā. Lai pēc iespējas vairāk ievainoto karavīru izdzīvotu un izveseļotos, ir izšķiroši svarīgi medicīnisko palīdzību viņiem sniegt iespējami ātri pēc ievainošanas brīža. Mediķiem nereti nekas strādāt zem apšaudēm – vienā no šādiem punktiem TV3 Ziņas pabija vakarnakt kopā ar kaujas ārstiem.
Dodamies tuvāk frontei. Darbs ar Ukrainas bruņoto spēku mediķiem sākas vai nu agrā rītā pirms vēl uzlēkusi saule vai arī, iestājoties tumsai, tikai tad karavīriem ir iespēja izvest ievainotos cīņu biedrus no kaujas lauka.
Šī ir viena no slepenajām vietām, kur Ukrainas bruņotie spēki izveidojuši tā saukto "stabilizācijas punktu" – medicīnas posteni, kas ir vistuvāk frontes līnijai, kur ievainotie karavīri saņem pirmo neatliekamo palīdzību. Šis atrodas netālu no Bahmutas, Donbasā, kas ir viena no asiņainākajām un bīstamākajām kaujas zonām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ierīkots kādā pamestā ēkā, bet mediķi šeit visu iekārtojuši tā, lai cīnītāji varētu saņemt palīdzību pēc iespējas labākos apstākļos, cik nu tas frontē ir iespējams pat šādā medicinās nolūkiem paredzētā telpā nākas sastapties ar pelēm un žurkām, tās iestājoties aukstam laikam nāk uz vietām, kur ir siltums un ēdiens.
Ir īsi pēc pulksten deviņiem vakarā, ieved divus puišus, kuri nupat kontuzēti pēc artilērijas lādiņa trieciena blakus viņu kaujas tehnikai.
Mīnas, artilērija, toksiskās gāzes, ķīmiskie ieroči – šķembas kropļo karavīru ķermeņus. Šiem vīriem paveicās, ievainojumi nav ļoti smagi. Bet bieži gadās smagāki ar norautām kaujām un rokām, sakropļotiem ķermeņiem – arī viņiem intensīvo kauju un apšaudu dēļ izvešanu no kaujas lauka var nākties gaidīt pat diennakti.
"Tajā posmā, kad viņi ir vēl kaujas laukā, viņiem blakus ir kaujas mediķi, kuri sniedz pirmo palīdzību, tad viņus izved tālāk, kur varam apturēt smagas asiņošanas, ja ir norautas kādas ķermeņa daļas, dara visu, lai cīnītājs izdzīvotu līdz viņu atved uz stabilizācijas punktu pie mums."
Šajās slepenajās telpās ievainotie no frontes līnijām tiek stabilizēti pirms evakuācijas uz slimnīcām.
"Visus puišus ir jāglābj, jo ātrāk mums viņus atved, jo ātrāk mēs viņus varēsim stabilizēt un nogādāt slimnīcā, jo viņiem ir lielāka iespēja izdzīvot, veseļoties un pēc visa šī sākt rehabilitāciju."
Pēc neielga brīža pie stabilizācijas punkta piebrauc nākamā mediķu mašīna, šoreiz karavīrs guvis šķembu ievainojumu galvā – tas noticis pirms 10 stundām. Lai pārliecinātos, ka nav vēl kāds ievainojums, ārsti pārbauda visu ķermeni.
"Saulīt pasaki, savu dzimšanas gadu. 19.10.1990. Izņemam ārā – atsāka, kad daktere saka – Tev, dzimšanas diena tikko bija!" norāda ārsts.
Puisim pirms divām dienām palika 33, bet vakardienu viņš var saukt par savu otru dzimšanas dienu.
"Šobrīd lielākoties ir šķembu ievainojumi, ložu ievainojumi ir mazāk, ir, protams, bet šajā karā lielākoties strādājam ar šķembu ievainojumiem. Šim puisim bija šķembas ievainojums galvā, galvaskausa trauma, šķemba trāpīja ausī," saka Ukrainas bruņoto spēku ārsts un ķirurgs.
Viņa dzīvībai vairs briesmas nedraud, pēc stabilizācijas viņš nogādāts tālāk slimnīcā, kur varēs uzsākt ārstēšanu. Bet šeit ārsti turpina savu darbu bez apstājas cauru diennakti, pastāvīgu cīņu par kaujās ievainoto karavīru dzīvību. Kad puiši dodas treicienuzbrukumā – šiem mediķiem tas nozīmē ap 100 ievainoto dienā. Viņi saka – vissmagāk ir tad, kad nepaspēj atvest, vai dzīvības izdziest viņu rokās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
