Karavīru skaits Eiropā būtiski sarūk. Vai sabiedrotie spētu palīdzēt kara gadījumā?

Pagājušajā mēnesī Berlīnē notikušajā festivālā par godu Vācijas konstitūcijas 75. gadadienai valsts bruņoto spēku stendu ieskauj tikai pieci cilvēki. Un starp skatītājiem bija maz jauniešu, kas vēlējās apskatīt jaunākās tehnoloģijas.

Eiropas valstu armijas sarūk

Vācija jau divus gadus piedzīvo sava veida pavērsienu aizsardzības jomā un palielina aizsardzības izdevumus.

Tomēr publikācijā norādīts, ka darbaspēka problēmai tiek pievērsta daudz mazāka uzmanība nekā ieročiem. Vācijas armijā, kurā ir 181 000 aktīvo karavīru, trūkst vismaz 20 000 karavīru, kas, pēc militāro komandieru teiktā, ir nepieciešami, lai izpildītu pašreizējās pilnvaras. Šis deficīts ir viens no lielākajiem Eiropā, taču tas nav vienīgais.

Pēdējo desmit gadu laikā Apvienotā Karaliste katru gadu nav izpildījusi savus ikgadējos militāro spēku papildināšanas mērķus, un pagājušajā gadā tās sauszemes spēki zaudēja 4000 karavīru. Francijas bruņotie spēki, kas ar 203 850 vīriešiem un sievietēm ir lielākie Eiropā, joprojām ir nepietiekami, lai sasniegtu ģenerāļu teikto, un kopš 2014. gada ir samazinājušies par 8%. Itālijā armijas lielums ir samazinājies no 200 000 pirms desmit gadiem līdz 160 900 karavīru tagad.

Cik karavīru ir Eiropas rīcībā?

Uz papīra Eiropas NATO sabiedroto rīcībā ir 1,9 miljoni karavīru – šķietami pietiekami, lai stātos pretī Krievijai, kurai ir 1,1 miljons karavīru un 1,5 miljoni rezervistu. Tomēr realitātē Eiropas NATO valstis diez vai varētu piešķirt vairāk nekā 300 000 karavīru, un pat tad tam būtu vajadzīgi vairāki mēneši sagatavošanās, norāda FT analītiķi.

"NATO aizsardzības plānošanai Eiropā daudzus gadus nebija nekāda sakara ar masveidību. Rezultātā radās nepilnības," saka bijušais NATO vadītāja asistents Kamilis Grandass. Pēc viņa teiktā, izņemot Grieķiju un Turciju, gadu no gada mēs redzam spēku samazināšanos visā kontinentā.

Lai gan skaitļi ir diezgan vienkāršs militārā spēka mērs, pat tehnoloģiski attīstītajās militārajās vienībās ir svarīga masa – ierobežota spēja izturēt zaudējumus nav laba, un kvantitāte ir svarīga arī atturēšanai. "Krīzes gadījumā mums ir jāspēj pārliecināt Krievijas pusi, ka viņiem ceļā stāv ne tikai Polijas armija, bet arī kavalērija ir klāt un tā ir uzticama," viņš uzsver. Ukraina lēš, ka kopš kara sākuma Krievija jau ir zaudējusi 538 000 karavīru.