Kariņš: Eiropai jāturpina nelokāmi atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai karā pret Krievijas imperiālismu

ES līderu sanāksme notika no 9. līdz 10. februārim Briselē, Beļģijā, un tajā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kariņš uzsvēra, ka Rietumu sabiedrotie nedrīkst kavēties ar militāro atbalstu Ukrainai laikā, kad Krievija koncentrē militāro karaspēku Donbasā. Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, līdz šim sniegtais atbalsts ir aptuveni 1% IKP, un tas tiek aktīvi turpināts.

Sarunā ar Ukrainas prezidentu Zelenski Kariņš apliecināja Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams.

Jautājumā par Ukrainas integrāciju ES Ministru prezidents uzsvēra, ka Eiropai ir plašāk jāatver integrācijas durvis Ukrainai. Kariņš atzinīgi novērtēja Ukrainas līdzšinējo progresu reformu ieviešanas procesā, īpaši ņemot vērā, ka tas īstenots smagos kara apstākļos. Tas ir jāturpina, lai sarunu uzsākšana par iestāšanos ES būtu pēc iespējas ātrāk.

Ministru prezidents Eiropadomē arī pauda stingru atbalstu priekšlikumam par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai. Latvija ir arī viena no aktīvākajām ES dalībvalstīm, kas uzstāj uz ES līmeņa tiesisku risinājumu, lai nodrošinātu Krievijas iesaldēto aktīvu novirzīšanu Ukrainas rekonstrukcijai.

ES līderi pārrunāja arī ES ekonomikas politiku, lai nodrošinātu ES labklājību un globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus. Jautājumā par ES reakciju uz ASV inflācijas samazināšanas likumu Ministru prezidents norādīja, ka tai ir jābūt rūpīgi izvērtētai, izvairoties no pārsteidzīgiem soļiem.

Papildus Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams vienkāršot ES fondu ieviešanas sistēmu, lai saīsinātu laiku no lēmumu pieņemšanas līdz projektu īstenošanai.

Eiropadomē vēl notika diskusija par kopējo ES pieeju migrācijas politikai, galveno uzmanību pievēršot ārējo robežu efektīvai kontrolei un ES sadarbībai ar trešajām valstīm. Ministru prezidents uzsvēra, ka ES ārējo robežu aizsardzība ir īpaši būtiska ES līmenī, ņemot vērā situāciju uz visas ES robežas ar Baltkrieviju un nelegālās migrantu plūsmas pieaugumu.