Kariņš: Kopīgi strādājot, Baltijas valstis spēj gūt plašu ietekmi

Trešdien, 8. decembrī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedalījās Baltijas ministru padomes (BMP) valdības vadītāju sanāksmē, kur kopā ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu pārrunāja aktuālo drošības situāciju reģionā, cīņu ar Covid-19, strauji augošās elektroenerģijas cenas, progresu virzībā uz zaļo un digitālo pāreju un reģionālo infrastruktūras projektu attīstībā.

Runājot par drošības situāciju reģionā, Kariņš atgādināja, ka situācija ir jāskata plašākā kontekstā – Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukums Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežai, Krievijas militāro spēku mobilizācija pie Ukrainas robežām un enerģijas cenu kāpums ir savstarpēji saistīti.

Runājot par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām, Kariņš akcentēja, ka ir jāturpina sūtīt vienotus un stingrus ES un tās sabiedroto signālus Krievijai par to, ka situācijas eskalācijas gadījumā būs nopietnas sekas. "Šā gada notikumi ir spilgti pierādījuši vienu lietu – tad, kad mēs turamies kopā, mēs, trīs Baltijas valstis, esam spēks, kas spēj pārvarēt negaidītus izaicinājumus un gūt plašu ietekmi," uzsvēra Ministru prezidents, atsaucoties uz kopīgu Baltijas valstu un Polijas vēršanos pret Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, kurā tā izmantoja nelegālos migrantus.

Baltijas valstu līderi vienojās turpināt ciešu sadarbību visos līmeņos, sargājot ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, nepieļaujot masveida nelegālo migrantu iekļūšanu ES teritorijā.

Ministru prezidents augstu novērtēja līdzšinējo ES institūciju atbalstu Baltijas valstīm, vienlaikus atzīmējot, ka esošais ES migrācijas regulējums neatbilst šodienas izaicinājumiem, īpaši hibrīduzbrukuma apstākļiem, un to ir nepieciešams atbilstoši mainīt.

Kariņš sarunā ar Baltijas valstu kolēģiem uzsvēra, ka NATO joprojām ir Eiropas drošības stūrakmens. Spēcīga transatlantiskā saite ir priekšnoteikums stabilitātei un drošībai ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visai Eiropai.

Sveicot savus kolēģus Viļņā, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda gandarījumu, ka, par spīti pandēmijai, tikšanos bijis iespējams sarīkot klātienē. Runājot par Aleksandra Lukašenko režīma izvērsto hibrīduzbrukumu, kurā kā ieroči tiek izmantoti migranti no Tuvajiem Austrumiem, Lietuvas valdības vadītāja uzsvēra Baltijas valstu solidaritātes lielo nozīmi.

Ingrīda Šimonīte, , Lietuvas premjerministre

"Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi saņemt kaimiņu atbalstu, jo mēs esam spēcīgi, kamēr vien solidarizējamies cits ar citu. Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai vēlreiz pateiktos gan Igaunijas premjerministrei, gan Latvijas premjerministram par viņu valdību pastāvīgo atbalstu Lietuvai laikā, kad Lukašenko režīms īsteno vienu no visaktīvākajiem hibrīduzbrukumiem."

Tikmēr Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pēc tikšanās akcentēja bažas, kādas raisījusi Krievijas militāro spēku koncentrēšana Ukrainas tuvumā.

Kaja Kallasa, Igaunijas premjerministre

"Krievijai ir ļoti skaidri jādara zināms, ka gan Eiropas Savienība, gan NATO cieši seko līdzi notiekošajam. Mēs esam gatavi atbildēt uz Krievijas agresiju pret mūsu partneriem. Krievijas rīcība nepaliks bez atbildes no mums un mūsu partneriem. Mums ir izdevies ievērot stingru Eiropas Savienības nostāju jautājumā par sankcijām pret Baltkrieviju. Līdzīgi mēs esam gatavi atbildēt gadījumā, ja Krievija eskalēs situāciju pie Ukrainas robežas."

Trīs premjeri Viļņā tāpat izvērtēja progresu īstenojot tādus nozīmīgus kopīgos projektus, kā "Rail Baltica" būvniecība un elektrotīklu sinhronizēšana ar pārējo Eiropu. Baltijas valdību vadītāji arī vienojās par sadarbību ekonomikas attīstības veicināšanā, turpinot reģionālo infrastruktūras projektu īstenošanu, "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izveidi un Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroapgādes sistēmu, lai panāktu ciešāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā.