Karš Ukrainā kļuvis par vienu no asiņainākajiem konfliktiem vēsturē
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā Maskavai, iespējams, jau izmaksājis aptuveni 450 000 karavīru dzīvību, bet kopējais abu pušu kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo skaits varētu pārsniegt divus miljonus, secināts ASV domnīcas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) jaunākajā pētījumā. Analītiķi norāda, ka Krievijas zaudējumi turpina pieaugt straujāk nekā Ukrainas, turklāt šī tendence pēdējā laikā kļuvusi vēl izteiktāka.
Saskaņā ar pētījumu Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā varētu būt cietusi aptuveni 1,4 miljonus zaudējumu, ieskaitot kritušos, ievainotos un bez vēsts pazudušos karavīrus, raksta CNN. Tas atbilst aptuveni vienam procentam no visas Krievijas iedzīvotāju skaita.
Tikmēr Ukrainas zaudējumi tiek lēsti 525 000 līdz 625 000 karavīru apmērā, tostarp 125 000–150 000 kritušo.
Kā norāda pētījuma autori Sets Dž. Džonss un Railijs Makkeibs, Krievijas zaudējumi sasnieguši nepieredzētu apmēru. "Šie rādītāji ir satriecoši. Krievijas kritušo skaits Ukrainā ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā visu ASV karu kopējais kritušo skaits kopš Otrā pasaules kara un vairāk nekā deviņas reizes pārsniedz PSRS un Krievijas kopējos zaudējumus visos karos kopš Otrā pasaules kara," raksta pētījuma autori.
Krievijas zaudējumi arī nav vienmērīgi sadalīti. Pētījumā secināts, ka ievērojami smagāk tos izjūt nabadzīgākie reģioni un etnisko minoritāšu kopienas. Vienlaikus analītiķi norāda, ka Krievijai kļūst arvien grūtāk papildināt karaspēku tikpat strauji, cik ātri tas cieš zaudējumus.
Autori secina, ka šobrīd karš Krievijai kļūst arvien dārgāks arī salīdzinājumā ar Ukrainu. Ja iepriekš lielāko daļu kara Krievijas un Ukrainas zaudējumu attiecība bija aptuveni divi vai trīs pret vienu, tad šā gada pirmajā pusē tā, visticamāk, sasniegusi jau astoņi pret vienu.
Pēc pētnieku domām, viens no galvenajiem iemesliem ir Ukrainas panākumi bezpilota lidaparātu izmantošanā. "Ukrainas daudzslāņu aizsardzības stratēģija ir bijusi efektīva, nogalinot un ievainojot Krievijas karavīrus, kā arī ierobežojot Krievijas manevrēšanas iespējas," norāda pētījuma autori.
Vienlaikus viņi uzsver, ka Krievijas lielos zaudējumus veicina arī citi faktori, tostarp Maskavas izvēlētā izsīkuma kara stratēģija, neveiksmīga dažādu karaspēka veidu koordinācija, nepietiekama karavīru sagatavotība, korupcija un zemā morāle.
Pētnieki norāda, ka kopējais kara upuru skaits, visticamāk, jau pārsniedzis divus miljonus, padarot karu Ukrainā par vienu no asiņainākajiem konfliktiem mūsdienu vēsturē. Pēc viņu vērtējuma, zaudējumu apmērs, iespējams, jau pārsniedzis arī Staļingradas kauju, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē.
Ne Krievija, ne Ukraina regulāri nepublisko oficiālus datus par kara zaudējumiem, tomēr CSIS norāda, ka pētījumā izmantotās aplēses kopumā atbilst Rietumvalstu līdzšinējiem vērtējumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
