Karstums un postoši ugunsgrēki pārņem Dienvideiropu

Savvaļas ugunsgrēki, kas nedēļas sākumā pietuvojās pavisam tuvu Grieķijas galvaspilsētai Atēnām ir pierimuši. Kamēr valdība turpina rēķināt, cik šī dabas postaža ir izmaksājusi, bet vietējie apsekot, kas palicis pāri no viņu mājām, cilvēki aizvien satraucas par vēl lielākiem ugunsgrēku draudiem.
Vasaras svelme un tai sekojoši mežu ugunsgrēki nav pavisam neierasta aina Eiropas dienvidu daļai. Taču, pastiprinoties klimata pārmaiņām, kā viens, tā otrs pieņemas spēkā un sasniedz vēl neredzētus apjomus. Sagaidāms, ka valstī, kurā kopš pagājušā gada mežu ugunsgrēki jau ir pieauguši uz pusi, gaisa temperatūra tuvākajās dienās turpinās kāpt un pietuvosies četrdesmit grādu atzīmei.

Lai apkarotu ugunsgrēkus Grieķijā, tika piesaistīta arī Eiropas Savienības un starptautiska palīdzība. Taču jānorāda, ka pamatīgās vasaras svelmes un sausuma izraisītās liesmas Atēnu tuvumā ir tikai daļa no plašākas meža ugunsgrēku krīzes, kas skārusi Dienvideiropu.

Šovasar liesmas pārņēmušas arī teritorijas daudzviet Bosnijā, Albānijā, Kosovā un Ziemeļmaķedonijā.

Lauksaimniekiem strauji nākas pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mainīt savu ierasto darba ritmu, tā kā raža jānovāc ātrāk un daudzums, ko ierasts sagaidīt sezonas beigās, arī vairs nav tāds kā parasti.

Svelme vēl nesola atkāpties un modrību uzturēt turpina gan vietējie iedzīvotāji, gan glābšanas dienesti.