Katrs labs vārds vai zīmējums dod spēku. Ukrainas aizstāve TV3 Ziņām uzsver, ka cīņā palīdz arī šķietami mazās lietas

Paredzēts, ka trešdien Kijivā ieradīsies arī Donalda Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs. Valstī noskaņojums ir drūms, īpaši redzot to, ka krievi, gatavojoties miera sarunām, kategoriski iebilst pret jebkāda veida NATO miera uzturētājiem, un pats sāpīgākais Ukrainai ir teritoriālais jautājums.

TV3 Ziņas turpina reportāžu sēriju no kara plosītās valsts un šobrīd atrodas frontē Donbasā. Neraugoties uz milzu bedrēm, ar auto šeit jāpārvietojas ātri un tikai ar pretdronu iekārtām, citādi doties turp ir ārkārtīgi bīstami.

Viktoriju un viņas ekipāžu iepazinām jau 2022. gada nogalē. 26 gadus vecā meitene ir komandiere zenītlielgabala ekipāžai.

"Katru reizi, kad jūs atbraucat, ir parādījies kaut kas jauns – tad FPV droni, tagad iznīcinātājdroni ar optisko kabeli. Turklāt tos mūsu virzienā izmanto masveidā, papildus tam artilērija, protams, un aviobumbas gan dienā, gan naktī," stāsta Viktorija.

Karavīri rāda šo teju neredzamo kabeli. Krievijas iebrucēju armija šāda veida tehnoloģiju šobrīd izmanto masveidā, jo tos ir ļoti grūti neitralizēt. Tie ir balstīti uz diezgan vecu informācijas pārraides tehnoloģiju, izmantojot optisko šķiedru.

"[TV3: Cik tālu viņi var ielidot?] Līdz 15 kilometriem. [TV3: Kāda vispār ir iespēja notriekt šos dronus?]  Vienīgais variants, kā ar tiem cīnīties, ir censties tos notriekt ar ieročiem, jo pretdronu iekārtas uz tiem nedarbojas. Mums ir gan pretdronu lielgabali, automāti. Kad dodamies uzdevumā, visu to ņemam līdzi un cenšamies tos notriekt."

Kamēr esam pozīcijās, neapstājas nedz artilērijas un mīnu triecieni. Arī krievu droni kontrolē debesis.

"Mēs zinām, ka ir šie droni debesīs, bet jebkurā gadījumā ir jādodas pildīt kaujas uzdevumu. Vienkārši ņemam līdzi vairāk ieroču, speciālos automātus un braucot cenšamies tos vienkārši notriekt. Ir bail, protams. Es neesmu varonis, visiem ir bail, bet darbs ir jādara. Man ir komanda, es zinu, ka kājnieki uz mums paļaujas, liek cerības, ka palīdzēsim," teic Viktorija.

Katram šeit ir savi talismani un piemiņas lietas, kas pavada kaujas uzdevumos.

"Šis man ir no Peskiem, viens draugs man uzdāvināja šīs acis un tajā pašā dienā gāja bojā. Tā nu man tas ir vienmēr klāt. Man bieži vaicā: kā tu domā, kad tas beigsies, kā tas beigsies? Es varu pateikt to, ka es nezinu. Man galvenais ir darīt savu darbu, un man ļoti gribētos, lai mums būtu daudz lielāks pārsvars pār ienaidnieku, tikai tad mēs varēsim viņus apturēt."

Pazemes mājās Viktoriju no uzdevuma sagaida Šons – viņas uzticamākais draugs jau teju septiņus gadus un apmēram 20 pamestie kaķi, par kuriem Vika uzņēmusies rūpes. Motivāciju cīnīties dod arī bērnu zīmējumi, kas rotā sienu pie Vikas guļamvietas: "Daudzi domā, ka nav jēgas – ka karavīri tos neskatās. Tā nav! Tas ir ļoti patīkami. Tā ir mana galerija – pirms gulētiešanas palasu novēlējumus, tas ir patīkami."

Kopš pēdējoreiz tikāmies, Vikas ekipāža zaudējusi vienu no karavīriem, Denisu, kurš pirms pāris mēnešiem rūpējās arī par TV3 Ziņu drošību, ievedot Časivjarā. "Tas bija ļoti smagi. Bija smagi braukt uz bērēm, mēs bijām kopā frontē no 2019. gada," teic Viktorija.

Deniss gāja bojā krievu FPV dronu triecienā, un vietā, kur viņš nomira, šodien plīvo Ukrainas karogs, gulst ziedi un puiša fotogrāfija.