Kaujaslauka mediķe intervijā TV3: Notiek ļoti smagi uzbrukumi, šā brīža kaujas ir izšķirošas

Ja Krievijas karaspēks ieņems Pokrovskas pilsētu Doneckas apgabalā, viņu nākamais mērķis būs Časivjara, kā arī izeja uz Kramatorsku – pilsētu, kur šobrīd atrodas TV3 ziņu žurnāliste Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs.

TV3 Ziņas nakts melnumā devās pie kaujas mediķiem, kuri redz šo cīņu nežēlīgāko pusi. Krievu haotiskās apšaudes aizdedzina laukus un mežus, pa nakti izteikti var redzēt, kā pamales deg ar atklātu liesmu un visu ieskauj dūmu mākoņi.

Kad ierodamies stabilizācijas punktā, trīs ievainotie karavīri jau saņēmuši palīdzību un tiek pavadīti uz slimnīcu, tālāk no frontes līnijas.

Kaujas ārstu darbs neapstājas ne uz brīdi. TV3 komanda nakti pavadīja kopā ar viņiem. Pret rītu piebrauc pikaps ar karavīru, kurš evakuāciju gaidīja 24 stundas.

Ārsti saka – ja viņiem ir klusa nakts, tas nenozīmē, ka kaujaslaukā nav ievainoto – tas nozīmē, ka okupantu apšaužu dēļ nav iespējams izvest ievainotos. Daudzi tā arī nesagaida evakuāciju, līdz ar to šeit saka – labāk, lai ir smagi ievainots, bet atvests un ir iespēja glābt dzīvību.

"Atlidoja 120 kalibra mīna, ar šķembām viņam bija pārlauztas abas potītes. Viņu nebija iespējams izvest no vakardienas deviņiem rītā, līdz ar to šorīt no rīta jau viņš bija kļuvis no vidēji ievainota par smagi ievainotu, bet dzīvs. Diennakti gaidīja evakuāciju, bet ir dzīvs, tas ir galvenais. Tie, kas brauc evakuēt puišus… Tas ir milzu risks, pavisam nesen manā maiņā evakuēja ievainotos, un mediķi gribēja izvest bojāgājušo no kaujaslauka, atlidoja divi FPV, divas mašīnas nodega, bojāgājušā ķermenis sadega, un visi mediķi ievainoti. Tāda ir realitāte, kaujas mediķi ļoti bieži iet bojā, ļoti bieži," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku kaujaslauka mediķe Jeļena.

"Notiek ļoti smagi uzbrukumi, smagas kaujas, es uzskatu, ka šīs brīža kaujas ir izšķirošas. No tā, cik ilgi mūsu puiši spēs noturēties, tikt galā ar okupantu, ir atkarīga Ukrainas nākotne, mūsu uzvara. Krievi grib savākt mūsu lielisko zemi, resursiem bagāto zemi. Orki nes nelaimi, ar viņiem te nekas nebūs, viņi visu iznīcina. Grib, lai pie mums ir tāda pat bedre kā viņiem, mēs to nepieļausim," stāsta Jeļena.

Kaujas šeit pie Časivjaras ir ārkārtīgi smagas un ievainoto ir daudz. Neatkarīgi no tā, ka arī mediķi ir okupantu armijas tiešais mērķis, šeit visi dara, ko var, lai izglābtu katru dzīvību.

"Vienu puisi mums atveda, kurš bija zaudējis ļoti daudz asinis nulles līnijā, nebija nostrādājuši truniketi, nezinu – nebija pareizi uzlikts, nezinām, kāpēc. Atveda viņu šeit, izcēlām no pikapa, viņš izdvesa pēdējos elpas vilcienus, bet mēs tāpat šeit centāmies viņu reanimēt, diemžēl nesanāca," bilst Jeļena.

Vaicāta, kas ir smagākais šajā darbā, Jeļena saka: "Kad viņi mirst… Kad māci puišiem kara medicīnu poligonā, kļūsti viņiem kā mamma, bet tad, kad mums te atved kritušos, atveru tos maisus un redzu, ka tie ir viņi, kas tur guļ, labi puiši… Smagi, kad atved šos pašus puišus bez rokām, kājām, viņi kliedz no sāpēm. Tas ir ļoti smagi."