Ķīnas universitātēs apgūst latviešu valodu. Kā ķīniešiem tā var noderēt?

Pekinas Starptautisko studiju universitātes prezidents Čao Veidongs stāsta, ka, ejot laikam, Ķīna arvien vairāk paplašina savu interešu loku, sadarbojoties ar valstīm visā pasaulē. Tāpēc nepieciešami profesionāļi ar valodas zināšanām.

Studentu izvēle, kuru no valodām – poļu, igauņu, rumāņu, igauņu, latviešu vai citu – mācīties ne vienmēr ir brīvprātīga. Pie lielāka pieprasījuma universitātes vadība plūsmu var regulēt pēc saviem ieskatiem.

Anna Sedova, viena no trim pasniedzējiem, kas universitātē atbild par latviešu valodas mācībām, atzīst, ka latviešu valodu apgūst 34 studenti.

Video

Viena no centīgākajām studentēm ir Austra. Tas nav viņas īstais vārds, bet kas līdzīgs pseidonīmam – tā pieņemts, ka atkarībā no izvēlētās valsts studenti mēģina tajā integrēties. Viņas īstais vārds ir Van Mi Čou, un viņa norāda, ka mācās latviešu valodu jau vienu gadu. Pirms mēneša viņa bijusi Latvijā, ko uzskata par īpašu un skaistu zemi.

Lai mācības uzņemtu apgriezienus, Latvijas vēstniecība Ķīnā un vizītē esošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) universitātei dāvanā pasniedza vairākas grāmatas un izzinošos materiālu par Latviju. Pēc Ašeradena domām, studiju virziena atvēršana norāda uz Ķīnas stratēģisku lēmumu Centrālās un Austrumeiropas valstīm pievērsties pastiprināti.

Savukārt pēc septiņiem gadiem – un, pēc Ķīnas mērogiem, tas jau ir ātri – starp diplomātiem, ierēdņiem vai mediju pārstāvjiem būs manāmi pirmie Pekinas Starptautisko studiju jaunā novirziena absolventi.