Kolumbijas Universitātes profesors: Trampa nespēja atzīt sakāvi novedīs pie neglītām 2024. gada vēlēšanām
Skandalozā republikāņa, bijušā ASV prezidenta gaidāmais paziņojums ir visu ASV mediju un preses uzmanības centrā. Politikas analītiķi to skaidro ar republikāņu partijas izgāšanos vidustermiņa vēlēšanās. Tramps esot saniknots par aizvadīto vidustermiņu vēlēšanu rezultātu, proti, republikāņiem, viņaprāt, esot bijušas visas iespējas sakaut prezidenta Džo Baidena vadītos demokrātus, taču viņi šo iespēju neesot izmantojuši. Kolumbijas Universitātes profesors, politikas zinātņu doktors Mičels Linkolns intervijā TV3 Ziņām norāda, ka nākamās ASV prezidenta vēlēšanas "būs ļoti neglītas".
Šīs vēlēšanas arī iezīmējušas ārkārtīgi lielu šķelšanos republikāņu partijā, kas sadalījusies divos flangos – tajos, kas ir radikāli Trampa atbalstītāji, un otrā pusē tā saucamie "mērenie republikāņi", kuru vidū atsevišķi senatori jau paziņojuši, ka vecā republikāņu partija ir mirusi.
Trampa administrācijas viceprezidents Maiks Penss vakar intervijā CNN pauda, ka republikāņiem esot labāki kandidāti par Trampu, cita starpā liekot noprast, ka viņš pats varētu kandidēt.
Taču joprojām aptaujas rāda diezgan lielu amerikāņu atbalstu Trampam. CNN veiktā aptauja liecina, ka 39% amerikāņu šobrīd balsotu par Trampu, kamēr par esošo prezidentu Džo Baidenu nepilni 20%.
Trampa bijušais padomnieks Džeisons Millers gan esot ieteicis Trampam sagaidīt Džordžijas štata vēlēšanu iznākumu, kas noteiks, vai republikāņi gūs pārsvaru ASV Senātā. TV3 Ziņas tikās ar Kolumbijas Universitātes profesoru Mičelu Linkolnu, kurš norādīja, ka, zinot Trampa nespēju pieņemt zaudējumus, tieši tas varētu būt iemesls, kāpēc viņš pavisam noteikti kandidēs pēc diviem gadiem gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, un pie šādiem apstākļiem iezīmējas vairāki būtiski jautājumi par globālo drošības situāciju nākotnē.
Kolumbijas Universitātes profesors, politikas zinātņu doktors Mičels Linkolns, komentējot Donalda Trampa iespējamo kandidēšanu 2024. gadā gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, uzsver, ka tas bija sagaidāms, īpaši pēc tam, kad republikāņi nespēja piepildīt prognozēto "sarkano vilni" jeb absolūti sakaut prezidenta Džo Baidena vadītos demokrātus vidustermiņa vēlēšanās.
"Trampam vajag uzmanību tā, kā mums ar jums visiem vajag gaisu, lai dzīvotu. Viņam vajag, lai cilvēki par viņu runā, tāpēc viņš pavisam noteikti kandidēs. Un, ja arī viņš zaudēs Baidenam 2024. gadā, viņš to nekad neatzīs, tās būs atkal, viņaprāt, nozagtas vēlēšanas. Bet es teikšu jums atklāti, 2024. gada vēlēšanas būs ļoti neglītas."
Izaicinoši Baidenam būs arī atlikušie divi gadi, jo nedēļu pēc ASV aizvadītajām vēlēšanām joprojām neskaidrs spēku samērs ASV Kongresā. Tas izšķirsies 6. decembrī, jo Džordžijā decembrī nāksies rīkot vēlēšanu otro kārtu, jo neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu.
"Skaidrs ir tas, ka Pārstāvju palāta ir republikāņiem, tas nozīmē, ka Baidens var aizmirst par jebkuru svarīgu politiskās ieceres īstenošanu savā administrācijā, bet tā tas nav nekas neparasts. Tāpēc politiskā ziņā šādi rezultāti Baidenam pat ir labi, jo cita starpā neviens demokrātu prezidents kopš Lindona Džonsona 1965. un 1966. gadā nav spējis gūt pārsvaru vidustermiņa vēlēšanās. Lai cik nepopulārs viņš šeit nebūtu, šie divi prezidentūras gadi ir bijuši smagi. Inflācija tagad ir augšā, kovids, pēc tam karš un atbalsts Ukrainai, un šeit gan es gribu pateikt – Ukraina nebūtu spējusi stāties pretī Putinam bez ASV atbalsta. Un bez Baidena šis atbalsts nebūtu tāds."
Tieši par Ukrainu runājot gan šo, gan arī gaidāmo vēlēšanu kontekstā, ir visvairāk jautājumu. Proti, republikāņiem izcīnot pārsvaru pārstāvju palātā un Trampam piesakot savu kandidatūru 2024. gada vēlēšanām, profesora ieskatā, saglabāt pašreizējo atbalsta līmeni Ukrainai būs grūti.
"Aptaujas rāda, ka lielākā daļa amerikāņu saprot, ka Vladimirs Putins ir diktators, viņš sāka karu un veic kara noziegumus pret Ukrainas tautu. Šis prezidents, šī administrācija ir skaidri pateikuši, ka turpinās atbalstīt Ukrainu un lai nevienam pat prātā neienāk pārkāpt pāri NATO robežām. Ticiet man, Donaldam Trampam par to ir vienalga. Ja mēs atgriežamies pie šā brīža valdības – vairums Senāta atbalsta Baidena pozīciju, republikāņu partija Senātā ir vairāk Baidena pusē. Tur pārsvarā ir tradicionālie republikāņi, viņi saprot, kas notiek. Bet, kad Tramps pieteiks savu kandidatūru, ticiet man, viņš sāks izdarīt spiedienu pret republikāņiem, lai viņi atbalstītu viņa pozīciju, un tas ir bīstami, jo mēs zinām, viņa slidenās attiecības ar Kremli."
Kolumbijas Universitātes profesors arī brīdina, ka atkārtotai Trampa nokļūšanai pie varas ASV varētu būt daudz tālejošāka ietekme uz globālās drošības situāciju nākotnē.
"Krievijai ir bail no NATO, no piektā panta. Atbildot uz Jūsu jautājumu – šobrīd Krievija nav mērķējusi uz Baltijas valstīm, tāpēc ka tā baidās no NATO. Bet Tramps piesaka savu kandidatūru, šobrīd mēs redzam ļoti radikālus republikāņus – Santoss, Desantiss. Ja šie cilvēki tiks pie varas, tā būs valsts destrukcija, un, kas vēl jāpatur prātā, lielākā daļa republikāņu Kongresā izstātos no NATO rīt, ja to varētu."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
