Komentētājs: Uzlidojums naftas bāzei Belgorodā ir Ukrainas uzbrukuma imitācija

1. aprīļa rītā "Rosņeftj" naftas bāzē Krievijas pilsētā Belgorodā izcēlās plašs ugunsgrēks. Videonovērošanas kameras fiksējušas, ka pirms tam gaisa triecienus naftas bāzei veic divi "Mi-24" helikopteri. Krievijas reģiona varasiestādes uzbrukumā nekavējoties apvainoja Ukrainas bruņotos spēkus.

An oil depot is on fire in #Belgorod, #Russia.

"The emergency services went to the place of fire, measures are being taken to eliminate it", said Gladkov, the governor of the region in his Telegram channel. pic.twitter.com/ey7rC5ChSz

— NEXTA (@nexta_tv) April 1, 2022

Reģiona gubernators Vjačeslavs Gradkovs apgalvoja, ka ugunsgrēks izcēlies divu Ukrainas bruņoto spēku helikopteru gaisa trieciena rezultātā. Triecienā bāzei esot ievainoti divi darbinieki, – atsaucoties uz vietējām varas iestādēm, ziņo "Reuters".

Vācu izdevuma "Bild" žurnālistam Filipam Piatovam Ukrainas armijas Ģenerālštābs noliedzis saistību ar šo notikumu, "dodot mājienus, ka uzbrukums varētu būt bijis Krievijas viltus karoga operācija, lai attaisnotu turpmākos brutālos uzbrukumus."

#BREAKING
The Ukrainian General Staff tells my colleague @fpiatov, it does "not have this information" that Ukrainian forces attacked an oil depot in Belgorod oblast, hinting that the attack could have been a Russian false flag operation to justify further brutal attacks on 🇺🇦.

— Julian Röpcke🇺🇦 (@JulianRoepcke) April 1, 2022

Arī Ukrainas komentētājs A. Kovalenko uzskata, ka triecieni Belgorodā ir Ukrainas uzbrukuma imitācija, vēsta "Ukrainas 24 TV". Viņš skaidro, ka Ukrainas triecienlidaparāti nemaz nevarētu izlauzties pretgaisa aizsardzības sistēmām, lai iekļūtu Krievijas gaisa telpā.

Kovalenko salīdzina: viena lieta ir šāda veida uzbrukumi uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, bet gluži kas cits – sūtīt tik vieglu mērķi kā helikopteru uz zonu, kas piesātināta ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. "Tas būtu ne tikai muļķīgi, bet pat neprātīgi," uzsver militāri-poltiskais komentētājs.

Otrkārt, pat ja Ukraina censtos veikt šādu triecienu, tas tiktu mērķēts nevis uz naftas bāzi, bet uz militārajiem objektiem – munīcijas noliktavām, karaspēka daļām un militārās tehnikas bāzēm.

Visticamāk, tā bija Ukrainas spēku uzbrukuma Belgorodai imitācija, – uzskata Kovalenko. Viņaprāt, tas nepieciešams, lai izjauktu miera sarunu procesu, kurā Krievija atrodas maksimāli neizdevīgās pozīcijās. Otrkārt, šāds solis sperts, lai iebiedētu Krievijas iedzīvotājus, parādot, ka Kremļa propaganda nemelo, proti, ka ukraiņi ir nacionālisti, kuri to tik vien vēlas, kā Krievijas iznīcināšanu.

Belgoroda atrodas aptuveni 40 kilometrus no Krievijas robežas ar Ukrainu un aptuveni 80 kilometrus no Ukrainas pilsētas Harkivas, kuru Krievijas spēki ir sagrābuši kopš iebrukuma Ukrainā 24. februārī.

Pirms dažām dienām Belgorodā notika sprādziens munīcijas noliktavā. Arī tobrīd Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas spēki tajā nav iesaistīti. Vēlāk arī Maskava atzina, ka eksploziju izraisīja "cilvēciskais faktors".