Krievi iztukšo bankas. Baidās, ka Kremlis konfiscēs uzkrājumus
Krievijas Centrālā banka ziņo, ka ik mēnesi no bankām tiek izņemti miljardi rubļu, iedzīvotājiem arvien vairāk izvēloties skaidru naudu, jo pieaug bažas, ka Kremlis, lai finansētu karu Ukrainā, varētu iesaldēt vai nacionalizēt privātos uzkrājumus, ekonomiskajai situācijai valstī pasliktinoties.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Krievijas iedzīvotāji no banku sistēmas izņēmuši aptuveni 24,4 miljardus eiro. Ukrainas dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un loģistikas infrastruktūrai padziļinājuši ekonomisko krīzi, savukārt sabiedrībā izplatās bažas, ka Kremlis varētu iesaldēt vai pārņemt privātos noguldījumus, lai finansētu karu Ukrainā.
Finanšu tirgus platformas "Banks.ru" dati liecina, ka pieprasījums pēc skaidras naudas sācis pieaugt marta sākumā un turpinājis kāpt. Ik mēnesi no kontiem tiek izņemti aptuveni 300 miljardi rubļu jeb 3,05 miljardi eiro.
Visvairāk cietusi "Gazprombank" – četru mēnešu laikā no tās izņemti 299,5 miljardi rubļu jeb 3,04 miljardi eiro, kas veido 10,8% no kopējā noguldījumu apjoma. "Rosselkhozbank" zaudējusi 270,5 miljardus rubļu jeb 2,75 miljardus eiro – vairāk nekā 15% noguldījumu. Krievijas lielākā privātā banka Alfa-Bank zaudējusi 179,4 miljardus rubļu jeb 1,82 miljardus eiro, kas ir 5,6% no noguldījumiem. Savukārt no "Sovcombank" un "VTB" aizplūduši attiecīgi 81,7 miljardi rubļu jeb 830 miljoni eiro un 20,4 miljardi rubļu jeb 207 miljoni eiro.
"Sberbank" sākotnēji saglabāja stabilitāti, taču arī tās klienti sākuši pārvērst savus noguldījumus skaidrā naudā. Jūnijā no bankas aizplūda 211,6 miljardi rubļu, bet jūlijā – vēl 31,8 miljardi rubļu jeb 323 miljoni eiro. Izņēmums bija "T-Bank", kuras noguldījumu apjoms palielinājās par 193 miljardiem rubļu jeb 1,96 miljardiem eiro.
Saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas datiem jūlijā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieauga par 643,4 miljardiem rubļu jeb 6,53 miljardiem eiro. Tas ir lielākais mēneša pieaugums kopš gada sākuma. Augusta pirmajā pusē no bankām izņemti vēl aptuveni 300 miljardi rubļu.
Kāpēc Krievijas iedzīvotāji izņem naudu?
Naudas izņemšanu veicina divas savstarpēji saistītas bažas – ka Ukrainas dronu uzbrukumi varētu destabilizēt finanšu sistēmu un ka Krievijas valdība varētu mēģināt konfiscēt vai iesaldēt noguldījumus, lai segtu pieaugošās kara izmaksas.
Otrās bažas saistītas ar jau notikušiem gadījumiem. Saskaņā ar "The Washington Post" informāciju Krievijas prokuratūra pērn valsts kontrolē pārskaitījusi privātus aktīvus aptuveni 51,5 miljardu ASV dolāru jeb 44,3 miljardu eiro vērtībā.
Jūnijā varasiestādes pārņēma aktīvus aptuveni 7,6 miljardu ASV dolāru jeb 6,5 miljardu eiro vērtībā, kas saistīti ar miljardieri Vadimu Moškovicu, lauksaimniecības holdinga "Rusagro" dibinātāju.
Vienlaikus Putins no oligarhiem pieprasa tā dēvētās brīvprātīgās "ziedojumu" iemaksas. Līdz augusta vidum federālajā budžetā no šādiem maksājumiem bija ieplūduši simtiem miljardu rubļu, vēstīja Krievijas biznesa laikraksts "Vedomosti".
Krievijas bankas gadiem ilgi pēc Kremļa norādījumiem izsniegušas valsts vadītus aizdevumus aizsardzības nozares uzņēmumiem.
Arī lielie uzņēmumi pārceļ līdzekļus ārpus Krievijas regulatoru kontroles. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vien no Krievijas banku sistēmas aizplūduši vairāk nekā 9,4 miljardi ASV dolāru.
Arī 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pirmajiem Rietumu sankciju viļņiem iedzīvotāji ievērojamos apjomos izņēma naudu no bankām.
Lai stabilizētu finanšu sistēmu, Centrālā banka uz laiku paaugstināja procentu likmes līdz 20% un ieviesa kapitāla kontroles pasākumus. Vēlāk šie ierobežojumi tika atcelti, un naudas izņemšanas vilnis apsīka. Tomēr pašreizējā tendence esot lielāka un ilgāka.
Krievijas ekonomiskā situācija kopumā pasliktinās. Saskaņā ar paša Kremļa publiskotajiem datiem, kurus neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams, 2026. gada pirmajā pusē IKP pieauga tikai par 0,3%, salīdzinot ar 1,2% tādā pašā laika periodā pērn.
Nedēļas nogalē no amata tika atbrīvots Krievijas valsts attīstības korporācijas "VEB" galvenais ekonomists Andrejs Klepačs, kurš publiski bija apšaubījis Krievijas spēju uzvarēt ilgstošā karā.
"Mēs neuzvarēsim šajā izsīkuma karā. Mēs dzīvojam ilūzijā, ka viss sabruks. Tas nav noticis un nenotiks. Mūsu izmaksas pieaug," viņš maijā sacīja Maskavas biržas ekonomikas forumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
