Krievi vervē "vienreizējos aģentus". Atklāts, kā Lietuvā aizturēts 17 gadīgs ukrainis, kurš plānoja uzbrukumu arī Rīgā

2024. gada pavasarī Viļņā dzīvojošā ukrainiete Anna saņēma šķietami nevainīgu lūgumu palīdzēt izņemt sūtījumu dzelzceļa stacijā. Tobrīd viņa nenojauta, ka šī epizode kļūs par vienu no svarīgākajiem posmiem, kas palīdzēs atklāt agresorvalsts Krievijas izlūkdienesta (GRU) veiktās sabotāžas Eiropā.

Kā izrādās, šajā čemodānā, ko Anna īsu brīdi paturēja mājās, atradās nevis dažādi nejauši priekšmeti, bet gan detonatoru sastāvdaļas. Šajā operācijā iesaistīta Lietuvas Pretterorisma vienība un tās rezultātā Viļņā aizturēts 17 gadīgais ukrainis Daniils Bardadins, kurš savā "uzdevumā" bija devies uz Rīgu.

Arhīva video: Krievijas politiskais bēglis uzsver – Latvijā izveidots reāls prokremliskas aģentūras tīkls

Šis stāsts atklāj plašāku fenomenu, ko Eiropas izlūkdienesti dēvē par "vienreizējiem aģentiem". Proti, tie ir cilvēki, kas tiek savervēti nelieliem, šķietami nenozīmīgiem uzdevumiem, bet patiesībā kļūst par Kremļa īstenotā hibrīdkara kalpiem.

Tiek vervēti neaizsargāti cilvēki

"Tās ir operācijas, kas izmaksā vairākus tūkstošus eiro un ko veic cilvēki, kurus neviens nemēģina aizsargāt," norāda Leidenes Universitātes pētnieks Barts Šūrmans.

Aizturētā Daniila Bardadima stāsts ir visai tipisks. Viņš aizbēdzis no kara plosītās Hersonas, viņam nav bijis naudas, viņš baidījies no mobilizācijas un meklējis darbu Polijā. Caur paziņām no kriminālās pasaules viņš nokļuvis daudzslāņu starpnieku sistēmā, kur instrukcijas tika pārraidītas, izmantojot "Telegram", "Zangi" un anonīmus kontaktus.

Svarīgi, lai tas būtu "simboliski"

Pērn jau vēstīts, ka Lietuvas galvaspilsētā Daniils Bardadims izgatavojis degošu ierīci (pašgatavotu napalmu) un aizdedzinājis IKEA veikalu. Viņš bija plānojis veikt uzbrukumu arī Rīgā. Nodarītie zaudējumi Viļņas IKEA veikalam bija nelieli, taču pati darbība bija simboliska.

"Viens degošs IKEA veikals ir tikai taktisks signāls," vēlāk norādīja augsta ranga Lietuvas nacionālās drošības amatpersona Vidmants Kaladinsks.

"Vienreizējo aģentu" darba uzdevumi

"The New Yorker" materiālā aprakstīts, ka šādas darbības nav nejauši noziegumi, bet gan koordinēta stratēģija. Visā Eiropā tiek savervēti "vienreizējie aģenti", lai uzķēpātu provokatīvus grafiti, izsekotu militārus objektus, aizdedzinātu noliktavas un lielveikalus, sūtītu paciņas ar izsekosanas iekārtām vai aizdedzināšanas mehānismiem, izmantojot kurjerus.

"Mērķis ir skaidrs – sēt bailes, neuzticēšanos un radīt iespaidu, ka valsts vairs nekontrolē situāciju," laikrakstam "The New Yorker" norāda kāds Eiropas izlūkdienesta darbinieks.

Viļņa – hibrīdkara frontes līnija

Svarīgi pieminēt, ka "vienreizējot aģentu" mērķi bieži vien nav militāri. Tādā veidā Krievija savas darbības uztur "zem kara robežas", izvairoties no tiešas NATO atbildes, bet vienlaikus pastāvīgi pārbaudot Eiropas sabiedrību noturību.

Minētajā publikācijā Lietuva nav perifērija, bet gan aktīva frontes daļa. Viļņa rakstā tiek attēlota kā izlūkošanas operāciju centrs, aktīva frontes līnija un tranzīta vieta.

Ja nesaprot, ka aiz tā stāv Krievija, tad uzbrukums zaudē jēgu

Šis stāsts skaidri parāda – agresorvaslstij Krievijai ir svarīgi, lai Eiropa zinātu, kas slēpjas aiz šīm hibrīdkara darbībām, taču ne pietiekami skaidri, lai varētu gūt vienkāršas atbildes. "Ja neviens nesaprot, ka tā bija Krievija, uzbrukums zaudē savu jēgu. Bet šai saiknei ir jābūt neskaidrai," citēts Šūrmans.

Žurnāla "The New Yorker" veiktā analīze atklāj nepatīkamu realitāti. Poti, hibrīdkarš jau notiek, un tā īstenotāji bieži vien ir jauni, neaizsargāti cilvēki, kuri pat neapzinās, kā interesēm viņi kalpo. Lietuvas gadījums parāda arī otru pusi – valsts institūcijas spēj laikus atpazīt draudus un tos neitralizēt.

Tomēr, kā brīdina amatpersonas, lielākie draudi slēpjas nevis vienā ļaunprātīgā dedzināšanā, bet gan visos gadījumos: "Pieci vai desmit šādi incidenti – un ietekme kļūst stratēģiska."