Krievijā dots starts prezidenta vēlēšanu kampaņām; Eiropas Savienība apšauba to demokrātiskumu
Krievijā dots starts prezidenta vēlēšanu kampaņai, – tās notiks jau pēc nepilniem trijiem mēnešiem.
Kaimiņvalsts varasiestādes sākušas no pieteikto kandidātu loka atsijāt nevēlamos. Tādējādi vēlēšanās būs liegts piedalīties vienam no redzamākajiem Vladimira Putina opozicionāriem Aleksejam Navaļnijam.
Lielas intrigas par šo vēlēšanu iznākumu nav. Putins viegli tiks pie nākamā termiņa Kremlī. Taču analītiķi jau lūkojos, vai šajā vēlēšanu laikā neparādīsies vismaz kādi signāli par to, kā Krievija izskatīsies tālākā nākotnē, kad pašreizējais prezidents no skatuves noies.
Intrigu par to, vai kandidēs arī uz ceturto prezidentūras termiņu pašreizējais Kremļa saimnieks saglabāja līdz pat pēdējam brīdim un to atklāja tikai decembra sākumā, tikšanās laikā arautomobiļu rūpnīcas GAZ darbiniekiem Ņižņijnovgorodā.
65 gadus vecā Putina vēlme varas grožus saglabāt vēl sešus gadus gan nav pārsteigums. Viņš joprojām bauda milzīgu tautas uzticību. Popularitātes ziņā līdzvērtīgu Putinam nav.
Runājot par Putina konkurentiem, par nodomu kandidēt vēlēšanās paziņojis arī liberāldemokrāts Vladimirs Žirinovskis, partijas "Jabloko" politiķis Grigorijs Javļinskis un vēl vairāki opozīcijas aktīvisti. Redzamākais no viņiem, – Aleksejs Navaļnijs gan kandidēt nedrīkstēs. Saistībā ar kriminālu sodāmību, centrālā vēlēšanu komisija viņa pieteikumu pirmdien, 25. decembrī, noraidīja. Reaģējot uz to, Navaļnijs sola organizēt protestus.
Savujkārt, kandidatūru prezidenta vēlēšanām izdevies pieteikt bijušajai žurnālistei Ksenijai Sobčakai, kas sevi pozicionē kā pret Kremļa varu noskaņotu opozicionāri.
Tikmēr Putins, kas no "Vienotās Krievijas" aktivitātēm cenšas norobežoties, nedēļas nogalē bija ieradies partijas kongresā, kur klāstīja savu vīziju par modernu Krieviju.
Esmu pārliecināts, ka mums jāattīsta demokrātijas mehānisms, jāiesaista iedzīvotāji, jārada konkurence labāko ideju realizēšanai, kā arī ar cieņu jāizturas pret opozīciju. Te es domāju konstruktīvu un atbildīgu opozīciju, kam ir skaidra programma konkrētām pozitīvām darbībām.
Pats Putins ar savu prezidenta vēlēšanu programmu gan vēl nav nācis klajā, lielākā intriga tajā saistīta ar ārpolitiku.
Atgādinām, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks zīmīgā datumā – 18. martā, kad apritēs četri gadi kopš Krimas okupācijas. Brisele tikmēr paziņojusi, ka atteikums reģistrēt Navaļnija kandidatūru rada šaubas par šo vēlēšanu demokrātiskumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
