Krievija paātrina centienus sarīkot referendumus okupēto Ukrainas teritoriju aneksijai

Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs svētdien, 7. augustā, ziņojis, ka Ukrainas iedzīvotāju pretestība liek Krievijas varasiestādēm "’pastāvīgi’’ mainīt savus referenduma plānus. Mērs apgalvojis, ka okupantu varasiestādes bija plānojušas vienu dienu ilgu balsošanu, bet tagad apsver septiņu dienu ilgu "’balsošanu no mājām’’, kuras laikā Krievijas militārpersonas dosies no mājas uz māju un "’intervēs’’ Melitopoles iedzīvotājus. Tāpat Fjodorovs sacījis, ka vien aptuveni 10% pilsētā palikušo iedzīvotāju atbalsta Krievijas okupāciju un ka krievu karavīri draudēs nošaut tos iedzīvotājus, kuri aneksiju neatbalstīs.

Hersonas apgabala administrācijas padomnieks Serhijs Hlans norādījis, ka okupācijas varas iestādes vēl nav pilnībā izdomājušas referenduma nosacījumus, bet vienlaikus paātrina centienus to sagatavošanai. Steidzīgā gatavošanās referendumam notiek pēc trīs nedēļu ilgas "’pauzes’’, kuru krievi bija spiesti ieturēt Ukrainas HIMARS raidīto triecienu viņu loģistikas centriem dēļ.

Vienlaikus ISW atzīmē, ka okupācijas varas iestādes varētu arī mainīt savu viltus referendumu laika grafiku, reaģējot uz mainīgajām realitātēm uz vietas, tostarp Ukrainas pretuzbrukumiem. Hlans sacījis, ka provizoriskais referenduma datums joprojām ir 11. septembris.

Atceļot klātienes balsošanas iespējas un pārejot uz "’aptaujāšanu’’ iedzīvotāju mājās, Krievijas okupācijas iestādes palielina iespējas tiešā veidā iebiedēt ukraiņus. Šie centieni nav nepieciešami, lai panāktu Kremlim vēlamo rezultātu, taču tie teju neiespējamu padara neatkarīgu balsošanas uzraudzību. Okupācijas spēki arī varētu iecerētās iedzīvotāju "’aptaujas’’ pārvērst par izlūkdatu vākšanas operācijām, lai "’izravētu’’ Ukrainas opozīcijas spēkus īslaicīgi okupētajās teritorijās.

ISW norāda, ka, "’aizvācot’’ vēlēšanu iecirkņus, tiek likvidēta arī nepieciešamība nolīgt cilvēkus, kuriem iecirkņos būtu jāstrādā. Tas referenduma sarīkošanu okupācijas spēkiem atvieglotu, jo tiem jau ilgstoši ir grūtības okupētajās teritorijās piesaistīt darbiniekus. Tāpat "’balsošana’’ no mājām samazina iespējas, kas iecirkņos varētu izcelties partizānu uzbrukumi.

Izskanējušas arī ziņas, ka Kremlis dažādās okupētajās teritorijās varētu izvēlēties dažādus "’balsošanas’’ veidus atkarībā no iedzīvotāju atbalsta, iespējamā riska par partizānu sacelšanos un birokrātisko kapacitāti konkrētajā apgabalā. Piemēram, Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs  7. augustā ziņojis, ka krievu okupācijas spēki apgabalā ir izvēlējušies vietas, kur klātienē noturēt fiktīvo referendumu.

Haidajs arī ziņojis, ka krievi aktīvi iestājas par aneksiju, izplatot propagandas laikrakstus un mēģinot nodrošināt humanitāro palīdzību, tostarp pārtiku, ūdeni un celtniecības materiālus, lai panāktu iedzīvotāju piedalīšanos pseidoreferendumā. Kā arī viņš minējis, ka okupanti piekopj šantāžas metodes: "’Mēs [krievi] palīdzēsim jums [ukraiņu civiliedzīvotājiem] apmierināt jūsu pamatvajadzības, kamēr dosieties uz "’referendumu’’. Pretējā gadījumā mirsiet, un rezultātus mēs safabricēsim arī bez jums.’’

Krievija jau kopš 2014. gada ir okupējusi daļu Luhanskas apgabala, un, visticamāk, tai ir lielākas iespējas mobilizēt kolaborantus vēlēšanu iecirkņu administrēšanai, nekā tas iespējams tikko okupētājas teritorijās. ISW 3. augustā jau vēstīja, ka okupācijas varas iestādes Doneckas apgabalā varētu atļaut referendumā piedalīties gan klātienē, gan tiešsaistē, tādējādi nodrošinot Krievijas amatpersonām vairāk iespēju ietekmēt rezultātus.

Iepriekš vēstīts, ka Krievija izmantos Irānas satelītu "’Khayyam’’, lai spiegotu Ukrainā. Tiesa, Irānas Kosmosa aģentūra (ISA) svētdien šīs izskanējušās ziņas noliegusi. Irānas valsts ziņu vietne "’IRNA’’ citējusi ISA paziņojumu, kurā apgalvots, – satelītu jau no tā palaišanas brīža kontrolēs tikai Irāna. Aģentūra uzsvērusi, ka "’nevienai citai valstij nebūs piekļuves satelīta uzņemtajai informācijai un baumas par satelītattēlu izmantošanu citas valsts militāro mērķu nodrošināšanai ir nepatiesas.’’

Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija atklājusi, ka Krievijas militārā vadība ir piedzīvojusi lielus pagrieziena punktus savu militāro neveiksmju dēļ. Ministrija ziņojusi, ka kopš kara sākuma februārī no amatiem, iespējams, atbrīvoti vismaz seši Krievijas komandieri, tostarp Austrumu un Rietumu militāro apgabalu komandieri, ģenerālpulkveži Aleksandrs Čaiko un Aleksandrs Žuraļevs.

Tāpat ministrija paziņojusi, ka Krievijas armijas ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs atbrīvots no līdzšinējo pienākumu pildīšanas, bet armijas ģenerālis Sergejs Surovikins pārņēmis "’Dienvidu grupējuma’’ spēku Ukrainā. Lielbritānijas Ārlietu ministrija secinājusi, ka pastāvīguma trūkums Krievijas pavēlniecības struktūrās un pastāvīgie zaudējumi militārajai vadībai kaujas laukā apgrūtina vadību un kontroli, kā arī vispārējo operācijas efektivitāti Ukrainā.