Krievijas agresija: 23 NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP

2022. gada februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tikai sešas valstis, tostarp Latvija, izpildīja savas saistības, aizsardzībai atvēlot 2% no IKP. Šo divarpus gadu laikā valstu skaits četrkāršojies.

"Rekordliels to sabiedroto skaits, kas izpilda NATO saistības vismaz 2% apmērā no sava IKP aizsardzības jomā. NATO tika dibināta pirms 75 gadiem. Un mēs esam padarījuši NATO jūsu vadībā lielāku, stiprāku un vienotāku nekā jebkad agrāk tā ir bijusi," paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

Aliansei šis ir nozīmīgs gads – NATO svin pastāvēšanas 75. gadadienu un arī nākammēnes gaidāmais samits aizritēs jubilejas zīmē. Vašingtonas samita centrālie jautājumi būs NATO aizsardzības spēju stiprināšana šajos ģeopolitiski bīstamajos apstākļos un atbalsts Ukrainai.

"Šajā samitā mēs atzīmēsim vēsturē veiksmīgākās alianses 75. gadadienu, kā arī pieņemsim svarīgus lēmumus nākotnei, jo īpaši lēmumus par investīcijām mūsu drošībā. Eiropas sabiedrotie un Kanāda patiešām pastiprina un uzņemas daļu kopējās atbildības, lai aizsargātu visus NATO aliansē," norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs, kurš pēc dažiem mēnešiem noslēgs savu 10 gadus ilgušo darbu NATO ģenerālsekretāra amatā, pauda, ka aizsardzības alianse ir kļuvusi vēl spēcīgāka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, tai pievienojušās gan Zviedrija, gan Somija.

Taču zināmas bažas ir par izmaiņām, ko varētu nest iespējamā bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotā ievēlēšana amatā. Tramps vairākkārt izteicies, ka neaizstāvēs NATO dalībvalstis, kuras neatbilst aizsardzības izdevumu mērķiem, un ir bažas arī par ASV turpmāko atbalstu Ukrainai. Stoltenbergs pauda cerību, ka Vašingtonas samitā izdosies vienoties par to, ka NATO uzņemas vadošo lomu palīdzības sniegšanā kara plosītajai valstij.

"Es sagaidu, ka nākammēnes, tiekoties šeit, mēs vienosimies, ka NATO ieņems vadošo lomu drošības palīdzības sniegšanā un apmācībā un ka sabiedrotie piekritīs palielināt finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai. Tas samazinās slogu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un, manuprāt, ir svarīgi saprast, jo spēcīgāks ir mūsu atbalsts Ukrainai, jo ātrāk šis karš beigsies, jo ātrāk Putins sapratīs, ka viņš nevar uzvarēt kaujaslaukā," norāda Stoltenbergs.

Sagaidāms, ka varētu tikt apspriest jautājums par Ukrainas ceļu uz aliansi, taču skaidrs, ka tas nav iespējams, kamēr valstī notiek karš. Formāli Ukraina lūdza to uzņemt NATO 2022. gada 30. septembrī. NATO samits Vašingtonā notiks 9.-11. jūlijā.