NATO apspriež kodolieroču izvietošanu gatavības režīmā, paziņo Stoltenbergs

Uzstājoties NATO galvenajā mītnē Briselē, Stoltenbergs aicināja alianses valstis demonstrēt savu kodolarsenālu, piebilstot, ka notiek NATO dalībvalstu konsultācijas par kodolieroču "izņemšanu no noliktavām gatavības režīmā."

Krievijas diktators Vladimirs Putins atkārtoti ir izteicis kodoldraudus Rietumiem un Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Šie draudi nav piepildījušies, un Krievija turpina karu bez sava kodolarsenāla.

Kā vēsta "The Kyiv Independent", Stoltenbergs intervijā laikrakstam mudinājis NATO dalībvalstis demonstrēt kodolpārskatāmību, kas atturētu no kodolagresijas.

"Caurskatāmība palīdz nodot tiešu vēstījumu, ka mēs esam kodolalianse. NATO mērķis, protams, ir pasaule bez kodolieročiem, bet – kamēr pastāv kodolieroči, mēs paliksim kodolalianse, jo pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO nav, ir bīstamāka pasaule," intervijā "Telegraph" norādīja Stoltenbergs.

Stoltenberga komentāri saskan ar tiem, ko pagājušajā nedēļā izteica Baltā nama vecākais bruņojuma kontroles direktors Pranijs Vadi, kurš sacīja, ka ASV, iespējams, būs jāpalielina stratēģisko kodolieroču izvietošana, ņemot vērā pieaugošos draudus no Ķīnas, Krievijas un citiem pretiniekiem.

Turpinoties Krievijas "kodolieroču žvadzināšanai", Stoltenbergs arī brīdināja par draudiem, ko rada Ķīna, attīstot savu kodolieroču arsenālu.

"NATO var saskarties ar kaut ko tādu, ar ko tā vēl nekad nav saskārusies, un tie ir divi potenciālie pretinieki ar kodolenerģiju – Ķīna un Krievija. Protams, tam ir sekas," sacīja Stoltenbergs, atsaucoties uz aplēsēm, kurās norādīts, ka Ķīnai līdz 2030. gadam varētu būt pat 1000 kodolieroču kaujas galviņu.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas Ģenerālštāba priekšnieks pēc kopīgo mācību ar Krieviju otrā posma paziņojis, ka valsts karaspēks ir gatavs izmantot taktiskos kodolieročus.