Krievijas agresija: Baltijas valstu prezidenti aicina pastiprināt sankcijas

Ikgadējā trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās šoreiz aizvadīta Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas dzimtajā pilsētā Klaipēdā. Baltijas valstis ir kas vairāk nekā tikai kaimiņi, un to spēks ir spēja runāt vienā balsī, atzina prezidenti.

Kopīgajā paziņojumā pausta apņemšanās turpināt drošības stiprināšanu.

"Drošības un aizsardzības stiprināšana joprojām ir mūsu galvenā prioritāte Baltijas valstīs. Nākamajā NATO samitā Hāgā kopīgi mēs turpināsim iestāties par to, ka aizsardzībai jāatvēl 3% iekšzemes kopprodukta. Šī mērķa sasniegšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu NATO austrumu flanga aizsardzību," pauž Nausēda.

Baltijas valstu prezidenti arī aicina ieviest stingrākas sankcijas ne tikai pret Krieviju, bet arī pret valstīm, kas atbalsta Krievijas agresiju, – Baltkrieviju, Ziemeļkoreju, Irānu un Ķīnu. Savukārt Ukraina var rēķināties ar nelokāmu Baltijas valstu atbalstu. Kā uzsver prezidenti, Ukrainas uzvara būs arī mūsu uzvara.

"Arvien vairāk izskan aicinājumi, lai Ukrainu piespiestu piekrist mieram. Pret Ukrainu tiek izdarīts spiediens, bet šāds pat spiediens netiek vērsts pret Krieviju. Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka tikai spēcīga Ukraina, kas saņem visu nepieciešamo sevis aizsargāšanai, var novest pie ilgstoša miera," norāda Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Apspriesta arī situācija Gruzijā. Prezidenti pauduši solidaritāti ar Gruzijas iedzīvotājiem, kuri cenšas nepieļaut atteikšanos no iestāšanās Eiropas Savienībā.

"Gruzijas tauta ir skaidri paudusi vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. Viņu balss ir jāsadzird un jārespektē viņu tiesības rīkot miermīlīgus protestus. Vardarbība pret demonstrāciju dalībniekiem nav pieņemama. Mēs esam kopā ar Gruzijas tautu, kas savu nākotni redz Eiropā," pauž Igaunijas prezidents Alars Kariss.

Baltijas valstis jau ieviesušas sankcijas pret Gruzijas amatpersonām, kas vainojamas demonstrāciju vardarbīgā apspiešanā.