Dažu dienu laikā sabiedrības un sabiedroto spiedienam izdevies mainīt to Rietumu valstu līderu uzskatus, kuri domāja, ka laikā, kad Krievija iebrūk Ukrainā, pret konkrēto valsti vēl nevajadzētu vērst tās drastiskākās sankcijas. Vēl piektdien diskutējām, cik bezzobaina bijusi Rietumu atbilde. Šodien pavisam cita realitāte.
Sagaidot drastiskās sankcijas, vakar Krievijas pilsētās rindas, lai savus rubļu uzkrājumus samainītu pret citām valūtām. Internetā video ar neapmierinātiem "Aeroflot" pasažieriem, kuri netiek laisti lidmašīnā.
Ekonomisko sankciju mērogs ir plašs – Krievijas lidmašīnām Eiropas Savienības gaisa telpa slēgta, svarīgu banku atslēgšana no starptautiskās sistēmas SWIFT, kas pamatīgi apgrūtinās pārrobežu norēķinus, vēršanās pret Kremļa galma oligarhiem, bet pats svarīgākais – sankcijas arī pret Krievijas Centrālo banku.
Te svarīgi piebilst, – ļoti iespējams, gatavojoties tieši šim karam, Krievija uzaudzējusi vienas no lielākajām ārvalstu valūtu un zelta rezervēm pasaulē, aptuveni 600 miljardu apmērā. Potenciāli tās Krievijai varētu ļaut pārziemot citas sankcijas, bet tagad Rietumi vēršas arī pret tām, liedzot izmantot rubļa kursa stabilizēšanai vismaz pusi no uzkrātajām rezervēm.
"Krievija arī, protams, mēģinās kaut kā šo šoku mazināt, bet šīs sankcijas ir ļoti apjomīgas. Manuprāt, ļoti būtisks trieciens Krievijas finanšu sistēmai," teic Latvijas Bankas padomnieks Armands Strazds.
Un trieciens tik tiešām. Rubļa kurss šodien sasniedzis rekordzemu līmeni. Paniskas intervences no Krievijas Centrālās bankas – Maskavas fondu biržā šodien tirdzniecība nenotiks, aizliedz mākleriem pārdot ārzemnieku īpašumā, un arī vietējiem uzņēmumiem lauvas tiesa no ārvalstu valūtās gūtiem ienākumiem jākonvertē rubļos. Atsevišķas bankas Krievijā jau uz bankrota sliekšņa.
"Krievijai pamazām beidzas nauda, tāpēc Centrālā banka cenšas paturēt kapitālu Krievijā, dramatiski ceļot bāzes procentlikmi. Iespējas, ka tas tiešām izdosies, ir zemas. Krievija ir finanšu tirgu pārijs, lepras slimnieks, Robins Huds. Neviens tur negrib turēt naudu," pauž "Baader Bank" tirgus izpētes vadītājs Roberts Halvers.
Šis ir būtiski ne tikai tāpēc, ka militārs konflikts ir dārgs prieks, bet arī tāpēc, ka iekustināts ekonomiskais process, kas Krievijā izraisīs pamatīgu inflāciju. Kad iedzīvotāji kara cenu sāks redzēt savos maciņos, tas Putinam var radīt iekšpolitiskas problēmas. Neaizmirstot arī par to, ka vietējie oligarhi jau arvien vairāk sāk sūdzēties, nevarot tikt uz saviem greznajiem īpašumiem Eiropas Savienībā, un par citām zudušām Rietumu ekstrām.
Kaut kādas sankcijas potenciāli apiet Krievijai var palīdzēt Ķīna, bet pati Pekina varētu nebūt ieinteresēta solidarizēties ar Kremli, ņemot vērā Rietumu apņēmību Krieviju izslēgt no starptautiskās sabiedrības. Nu jau pat vēsturiski vienmēr neitrālā Šveice pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām.
Un Rietumiem joprojām vēl viena kārts ir rokās, lai sankcijas pastiprinātu. Nogriezt naftas un gāzes piegādes no Krievijas. Protams, ekonomiski sāpīgs solis abām pusēm.
"Tā ir maksa par brīvību, ja tā drīkst teikt. Maksa par to, lai nebūtu kaut kādā brīdī jāmaksā tādā veidā, kādā ukraiņi maksā šobrīd. Ar cilvēku upuriem un fizisku destrukciju," norāda Latvijas Bankas padomnieks Armands Strazds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
