Krievijas ekonomika drūp — drīz gaidāms defolts. Ko tas nozīmē?

Kā "tv3.lv" stāsta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, jebkuram starptautisko tirgu aizņēmējam (valstij vai uzņēmumam) ir savs kredītreitings, kas parāda, cik droša ir līdzekļu aizdošana aizņēmējam un kāda ir viņu iespēja nākotnē aizdevumu atdot.

Normālā situācijā valsts kredītreitings pats par sevi nosaka valsts kopējos griestus, kas tiešā veidā ietekmē tās uzņēmumus. "Ir divi reitingi – uzņēmumu un valsts. Tu vari būt labs uzņēmums, bet, ja atrodies ne pārāk labā valstī, vienmēr rodas papildu riski. Līdz ar to valsts kredītreitings iedod tādu kā jumtu – ja valstij ir labs kredītreitings, valsts ir uzticama, valstij var aizdot, tad arī uzņēmumiem, kas strādā šajā valstī, ir vieglāk piesaistīt finansējumu, finansējums ir lētāks, kas, protams, paver iespējas investēt, attīstīties utt.," paskaidro Āboliņš.

Starptautiskajā finanšu sistēmā šie kredītreitingi ir ļoti būtiski. Investoriem, kuri pamatā ir pensiju fondi, apdrošināšanas uzņēmumi, arī valsts investīciju fondi, ir savi noteikumi, kredītkvalitātes standarti, kur naudu var aizdot tikai kādam noteiktam drošības līmenim. Zemākas kvalitātes kredītņēmējam vienkārši aizveras liela daļa finanšu tirgu un līdzekļus neaizdod.

Strauji tuvojas defolts

Āboliņš norāda, ka šī brīža straujā Krievijas kredītreitinga samazināšana signalizē – varbūtība, ka Krievija parādus atdos, ļoti mazinās. Līdz ar to jau var runāt par valsts maksātnespēju, defoltu. "Tas nozīmē, ka Krievija, visticamāk, nesegs savas starptautiskās saistības. Tā vienkārši pārtrauks maksāt," teic ekonomists.

Arī ārvalstu analītiķi skaidro, ka Krievijas defolts jeb saistību nepildīšana šobrīd izskatās kā nenovēršama. "The Washington Post" atsaucas uz Amerikas daudznacionālo investīciju banku un finanšu pakalpojumu uzņēmumu "Morgan Stanley", kura aplēses rāda – Krievija defoltu varētu piedzīvot jau 15. aprīlī.

Ja starptautiskās saistības netiek pildītas, uzņēmumi vai investori, kuriem ir parādzīmes ar Krieviju, var dažādā veidā vērsties pret valsti, tai piederošajiem aktīviem ārzemēs, mēģināt tos ieķīlāt, tādējādi cenšoties atgūt savus līdzekļus. Taču, kā uzsver Āboliņš, tas ir garš tiesāšanās process.

Tāpat šādos gadījumos, ja valstij ir maksātnespēja un netiek saprātīgi restrukturizēti tās parādi jeb panākta vienošanās ar kreditoriem, parasti tas nozīmē, ka arī tad, ja valstī mainās politiskā situācija vai iekārta un atkal atveras finanšu tirgi, vēl ilgu laiku uz šo valsti aizdevēji skatās ar piesardzību. Tas, protams, skar ne tikai pašu valsti, bet arī visu privāto sektoru, jo, kā jau minēts, valsts vienkārši iedod griestus iespējamam kredītreitingam.

Ekonomists paskaidro, ka īstermiņā Krievijas kredītreitinga krišanās sagādās galvassāpes un arī zaudējumus tiem, kuriem ir kredītsaistības ar Krieviju. Savukārt pašai valstij ilgtermiņā tas nozīmē mazāku pieeju ārvalstu kapitālam, finanšu investīcijām utt. Līdz ar to Krievijai, līdzīgi kā pēc 1998. gada finanšu krīzes, uzticība tās maksātspējai būs jāveido no jauna.

Netiešā veidā, protams, cietīs arī Krievijas iedzīvotāji. Tomēr teikt, ka to ietekmēs tikai valsts maksātnespēja, kā norāda Āboliņš, nav pareizi, jo Krievijas ekonomisko situāciju kopumā ietekmē visi šī brīža apstākļi – politiskie notikumi, tiem sekojošās sankcijas utt.

Vairāk izjutīsim sankcijas nevis Krievijas maksātnespēju

Taujāts, kā Krievijas ekonomiskā sistēma varētu ietekmēt arī mūs Latvijā, ekonomists paskaidro – tas mūs noteikti skars, bet ietekme nenāks tik ļoti no pašas Krievijas maksātnespējas kā tādas.

"Latvijā jau ilgāku laiku banku un finanšu nozarē kopumā bijusi ļoti liela piesardzība pret Krievijas tirgu, tāpēc domāju, ka finanšu jomu tas būtiski neskars. (..) Mūsu gadījumā tā ietekme vairāk ir no energoresursiem, no to cenu kāpuma, kas jau ir noticis un vēl varētu turpināties. Tas, protams, sadārdzina mums gan degvielu, gan nākamajā ziemā jārēķinās ar dārgāku siltumenerģiju, līdz ar to mazāk līdzekļu paliek citiem tēriņiem, investīcijām utt., " stāsta Āboliņš.

Viņš norāda, ka šī ir tā ietekme, kas mūs jau ir skārusi un kas mūs sagaida turpmāk, bet Krievijas maksātnespēja tajā ieņem vien daļēju lomu. "Neredzu, ka šī maksātnespēja varētu mūs būtiski ietekmēt vēl kaut kā papildu, jo tā vairāk ir sekas visām sankcijām, kas pret Krieviju ir vērstas. Līdz ar to papildu un tūlītēji neko nejutīsim, bet ilgākā periodā varbūt kaut kas būs jūtams. Savukārt ietekme no visām sankcijām gan, protams, būs jūtama arī mums."