Krievijas ekonomika plaukst un zeļ: Kāpēc Rietumu sankcijas nestrādā?

Ekonomikas noturība pret dažādiem ārējiem faktoriem ir bijis galvenais Putina dzinulis kopš viņš pirmo reizi nāca pie varas 1999. gadā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī visam vajadzēja mainīties. Rietumu lielākie "spēlētāji" ieviesa vienu sankciju paketi pēc otras un lielie uzņēmumi pameta okupantu zemi. Tomēr šie centieni, kuru mērķis bija Krievijas ekonomikas vājināšana, līdz galam nav nostrādājuši.

Bet viss nesākās tikai 2022. gadā, bet tālajā 2014. gadā ar Krimas aneksiju.

Krievija ieradās sagatavojusies

Gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropas Savienība jau 2014. gadā bija noteikušas diplomātiskās, ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Krieviju. Lai gan tās nevar pielīdzināt tām, kas šobrīd stājušās spēkā, Maskava šos brīdinājumus uztvēra nopietni un zināja, ka pilna mēroga iebrukuma gadījumā viņiem jāgatavojas papildus spiedienam no Rietumiem.

Tā iemesla dēļ okupantu valsts pirms iebrukuma sāka gatavot savu ekonomiku pārejai uz kara ekonomiku, vesta Euronews. Tā turpināja konsolidēt savus finanšu un enerģijas tirgus, pievēršoties tādiem austrumu sabiedrotajiem kā Ķīna, piemēram, ar ESPO cauruļvadu.

Neraugoties uz to, ka Krievija nosacīti ir izolēta no Rietumiem, tai ir pietiekami daudz spēcīgu sabiedroto citur pasaulē, ar kuriem tiek veidotas attiecības, piemēram tuvumā esošajām valstīm, kas agrāk bijušas Padomju Savienības sastāvā. Pateicoties šiem "starpniekiem" Krievijai joprojām ir iespējama sava veida tirdzniecība ar Eiropu.

Tāpat nevar aizmirst, ka sankciju ieviešanai, kas saistītas ar naftas tirdzniecības aizliegumu, bija nepieciešams laiks – 12 mēneši. To laikā Krievija spēja pārorientēt savu naftas tirgu uz citām valstīm un sagatavoties.

Galvenais Krievijas ekonomikas glābšanas riņķis – nafta

Neraugoties uz sankcijām, Krievija joprojām ir viena no pasaules lielākajām naftas eksportētājām un gūst labumu no Saūda Arābijas pagājušā gada lēmuma samazināt jēlnaftas eksportu. Līdz tam karaliste bija pirmā naftas eksportētāja pasaulē.

"Pie pašreizējās "Brent" naftas cenas – nedaudz virs 80 ASV dolāriem (73 eiro) – Krievijas budžetā no naftas nodokļiem ieripo pietiekami daudz naudas, lai finansētu gan militāri rūpniecisko kompleksu, gan sociālos izdevumus un citas budžeta pozīcijas ar deficītu, kas nepārsniedz 1% no IKP," skaidro Eirāzijā bāzētās konsultāciju kompānijas "Macro-Advisory" vadītājs Kristofers Vīfers.

Viņš uzsvēra, ka pagājušajā gadā notikusī rubļa devalvācija par 20% attiecībā pret ASV dolāru palielināja Krievijas eksporta ieņēmumus, jo naftas eksports tiek attiecināts uz ASV valūtu neatkarīgi no darījumā izmantotās valūtas.

Tauta ir apmierināta

Krievijas valsts, kuras pārvaldības sistēma jau gadu desmitiem ir stabili nostiprinājusies valstī un nodrošina zināmu stabilitāti, iepludina milzīgas naudas summas.

Tiek atbalstītas simtiem tūkstošu iesaukto krievu ģimenes, tostarp tās, kas tā arī neatgriezās no Ukrainas. Militārā mobilizācija ir viens no faktoriem, kas izraisīja pašreizējo darbaspēka trūkumu, kas nozīmē, ka darba vietas ir viegli atrast un saglabāt.

Pēdējā gada laikā algas ir strauji palielinājušās, un lielākajai daļai, tostarp vismazāk pelnošajiem, tās ir palielinājušās par 20%, pateicoties valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Tas līdzsvaro inflācijas ietekmi, kas joprojām ir augstāka par plānoto un februārī sasniedza 7,7%.

Tas "veicina patēriņa nozaru atveseļošanos un vispārējo stabilitātes un uzticības sajūtu," teica Kristofers Vīfers, "jo cilvēkiem ir nauda, ko tērēt."

Rietumu sankciju izraisītais preču trūkums vairs nav problēma, jo populārus Rietumu produktus veikalu plauktos ir nomainījuši Krievijas ekvivalenti.

Kas attiecas uz karu Ukrainā, ja visa Krievija ne vienmēr pilnībā notic valdības propagandai, tad lielākā daļa to vismaz ir pieņēmusi. Paziņojums, ka jauna mobilizācijas kārta netiks rīkota, daudzus ir nomierinājis. Pārējiem protesti joprojām ir aizliegti, un disidentu balsis tiek apklusinātas, kas nav nekas jauns.