Peskovs atzīst, ka Krievija ar Ukrainu ir "kara stāvoklī", taču pie tā vainojami Rietumi

Jau kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievija vairījusies to saukt par karu, bet gan to nodēvējusi par "speciālo militāro operāciju", tādējādi it kā cenšoties mazināt uzbrukuma nozīmi. Daudzi jo daudzi Krievijas pilsoņi pat saskārušies ar kriminālvajāšanu vai tikuši pie reāliem sodiem, jo pārkāpuši kara cenzūras likumus un "operāciju" saukuši tās īstajā vārdā, proti, par karu, vēsta "The Moscow Times".

Pēc vairāk nekā divu gadu ilgiem centieniem okupēt Ukrainu, Kremļa runasvīrs beidzot karu nosaucis par karu. Tiesa, bez Rietumu vainošanas neiztikt arī šoreiz.

"Mēs esam kara stāvoklī. Jā, tas sākās kā speciālā militārā operācija, bet, tiklīdz izveidojās šī alianse, kad kolektīvie Rietumi kļuva par Ukrainas puses dalībnieci, tas mums kļuva par karu," laikrakstam "Argumenty i Fakty" sacījis Peskovs.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka oficiāli arī mainīts "speciālās militārās operācijas" juridiskais statuss, Kremļa pakalpiņš norādīja – juridiskais termins paliek nemainīgs, taču tas faktiski ir karš, vēsta ERR.

"Būtībā pēc kolektīvo Rietumu iejaukšanās tas pārvērtās par karu. Tas nav saistīts ar nekādām juridiskām izmaiņām. Juridiski tā ir speciālā militārā operācija, bet faktiski tā ir kļuvusi par karu pēc tam, kad kolektīvie Rietumi palielināja savu darbību, arvien vairāk iesaistoties konfliktā," uzsvēra Peskovs.

Vai Krievija varētu izsludināt otru mobilizācijas vilni?

Atsaucoties uz nelikumīgi anektētajiem Ukrainas reģioniem, Peskovs piebilda, ka Krievijai ir četri jauni federācijas "subjekti" un Krievijas mērķis ir "atbrīvot" to teritorijas, kuras pašlaik atrodas Ukrainas kontrolē. Runa šajā gadījumā ir par Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.

"The Moscow Times" šajā sakarā izceļ Krievijā virmojošās baumas, ka lielvalstī drīz varētu sākties otrās mobilizācijas pasākumi, lai palielinātu "gaļas" skaitu frontes līnijās. Uz šādu rīcību iedrošinājusi Vladimira Putina uzvara Krievijas Federācijas prezidenta "vēlēšanu" teātrī.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau paziņojis, ka Kremlim ir plāni līdz šī gada beigām paplašināt savu armiju. Militārie analītiķi lēš, ka lielvalstij būtu jāmobilizē vairāk nekā 200 tūkstoši karavīru, lai nodrošinātu Šoigu izsludināto divu apvienoto ieroču armiju un 30 formējumu personālu.

Tāpat zīmīgi tas, ka Peskova izteikumi par faktisku karu ar Ukrainu izskan dienā, kad pēdējo mēnešu laikā Krievija raidījusi vienus no plašākajiem uzbrukumiem Ukrainai.

Jānorāda, ka arī pats Kremļa saimnieks Putins nesen pārtrauca desmit gadus ilgo izlikšanos, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs neeksistē, un piesauca viņa nāvi savā uzrunā pēc uzvaras prezidenta "vēlēšanās".