Krievijas ekonomists aicina nepārvērtēt sankciju ietekmi uz tautu

Nu jau pagājis vairāk nekā mēnesis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Rietumu atbilde Kremlim, lai arī ne visās nozarēs, bet tomēr spēja. Pēdējās nedēļās piemērotas tāda līmeņa sankcijas, kas līdz šim vērstas bija tikai pret tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja.

Ceturtdien, tieši mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tika simboliski atkal atvērta Maskavas birža, kas līdz šim bija slēgta, lai tādējādi izolētu ekonomiku no papildu triecieniem. Atvēršana gan ar striktiem tirdzniecības ierobežojumiem. Biržā pat neliels kāpums, bet uzreiz jāuzsver, ka pērk pati Krievijas valdība.

Pat par spīti Kremļa pretpasākumiem rubļa kurss iedragāts, parādoties arī valūtu melnajam tirgum, Rietumu kompānijas aiziet, sabiedrībā panika, februārī vien Krievijas iedzīvotāji nu bankām izņēmuši 1,2 triljonus rubļu un jāatgādina, ka karš sākās tikai 24. februārī. Izpērk veikalus. Milzīgs pieprasījums pēc cukura.

Sociālie tīkli pilni ar, tiesa gan, autentiskumu nepārbaudāmiem video, kuros redzami tukši veikalu plaukti vai cilvēku masas, cīnoties par precēm. Cukura karos pamatā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri, domājams, atceras preču iztrūkumus no Padomju laikiem. Interneta jokdari jau dalījušies ar attēlu – Sahāras tuksnesis un "Sahara njet" jeb "Cukura nav".

Augsta inflācija tam pašam cukuram, tomātiem, banāniem, sīpoliem un citai pārtikai, arī medikamentiem, elektronikai, automašīnām, luksusa un bērnu precēm. Dzīves dārdzība aug pa nedēļām, un pagājušajā nedēļā inflācija bija ap 14%. Pēc pašas Krievijas datiem, kuru patiesumu arī var apšaubīt.

Rustams Abotajevs

Maskavas iedzīvotājs

"Kļūst sliktāk. Inflācija ir drastiska, rublis krīt, maiņas kurss pret dolāru visu laiku dramatiski mainās. Finansiālā situācija kļūst sliktāka."

"Es to nejūtu, bet, domāju, tā tas ir tikai pagaidām. Ja paskatās uz cenām veikalos… Tās drīz mainīsies. Varēs atļauties nedaudz mazāk, bet kopumā viss vēl ir kārtībā," secina Maskavas iedzīvotājs Iļja.

Šonedēļ Rīgā Latvijas Transatlantiskās organizācijas diskusiju bija ieradies vien no zināmākajiem Krievijas ekonomistiem Vladislavs Inozemcevs, kurš savelk diezgan apokaliptisku bilanci. Valsts ekonomika tuvākajos mēnešos un gados cietīs un saruks, atšķirība no citām krīzēm nav pamata cerēt uz atkopšanos. Jau tagad 400-500 miljardu kapitāla zaudējumi, sarautas ekonomiskās saitēs un tam sekojošās problēmas ražošanās ķēdēs, kas ir ļoti atkarīgas no dažādiem Rietumu labumiem, 650 kompāniju pārtraukušas darbu tirgū un citas vēl sekos, iesaldētas milzīgas, vairāku simtu miljardu Centrālās bankas rezerves ārvalstu valūtās, ko, visticamāk, Krievija neatgūs, apgrūtināti dažādi maksājumi gan valstiski, gan sabiedrībai.

Vienlaikus ekonomiskās saites rauj no abām pusēm. Piemēram, Krievijas lēmums nacionalizēt, pēc būtības vienkārši neatdot atpakaļ, tās līzingā paņemtās lidmašīnas, visticamāk, nozīmē, ka ilgus gadus arī starptautiskās finanšu kompānijas tur kāju nespers.

Pēc Krievijas ekonomista vērtējuma, inflācija varētu sasniegt pat 30% līdz gada beigām, budžetā būs deficīts, lai celtu pensijas un algas valsts darbiniekiem, kas tālāk jau atkal spiedīs uz cenām. Speciālists gan brīdina – nevajadzētu pārspīlēt sankciju ietekmi uz parasto iedzīvotāju. Ekonomiskas grūtības krieviem nav nekas jauns un politiskas pārmaiņas tās nekad nav izraisījušas. Putinu var sakaut karā laukā vai viņa paša elite. Ekonomistaprāt, Rietumu piegājienu vajadzētu nedaudz niansēt, pretnostatot Putinu un viņa loku pret pārējo eliti.

Vladislavs Inozemcevs

Krievijas ekonomists un Postindustriālo pētījumu centra dibinātājs

"Mēs redzam kara noziegumus Ukrainā. Šajā karā pret miermīlīgu nāciju. Nākamajam solim vajadzētu būt pasludināt Putinu, Šoigu un citus par kara noziedzniekiem. Tad var teikt, ja Putins, Šoigu un 20 ģenerāļu tiks nogādāti Hāgā, sankcijas tiek atceltas nākamajā dienā. Tā būtu ļoti liela provokācija pret Krievijas eliti."

Jāpiebilst, ka vēstis par Krievijas elites atbalsta spēku vai vājumu Putinam nav viennozīmīgas.