Krievijas karaspēks pilnībā iznīcinājis Čornobiļas AES arhīvu

"Tas ir viss, kas palicis pāri no mūsu Čornobiļas dokumentiem un arhīviem," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Sirota, publicējot fotogrāfiju ar papīra atliekām atkritumos.

Krievijas spēki Čornobiļas AES ieņēma kara pirmajā dienā 24. februārī, bet pameta to 31. martā.

Krievijas karaspēks izdemolēja un izlaupīja gandrīz visas biroja telpas.

"Iebrucēji nozaga ne tikai valsts uzņēmuma īpašumu, bet arī darbinieku personiskās mantas viņu darba vietās. Čornobiļā tika izlaupīta un sagrauta moderna analītiskā laboratorija sešu miljonu eiro vērtībā," paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvalde.

"Tas bija unikāls komplekss ar spēcīgām analītiskām iespējām un spēja sniegt pakalpojumus jebkurā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmā, kā arī tehnoloģiju izpētes un izstrādes posmos," norādīts pārvaldes paziņojumā.

Pārvalde arī pavēstīja, ka pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus par radiācijas fonu, bet atsevišķi mērījumi uzrāda būtiskus radiācijas līmeņus.

Ukrainas vadība arī apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.

Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis teica, ka laikā, kad Krievija gandrīz mēnesi AES darbiniekus turēja gūstā kompleksa bumbu patvertnē un tad viņus ar spēku aizveda uz Krieviju, nozagtas arī lielākā daļa ukraiņu vērtslietu.

Krievijas puse pagaidām nav reaģējusi uz Ukrainas paziņojumu.

CNN arī ziņo par augstu radiācijas līmeni tā dēvētajā Sarkanajā mežā, kas ir radioaktīva aizlieguma zona netālu no Čornobiļas AES, kur 1986.gadā notika pasaules vēsturē plašākā kodolkatastrofa. Krievijas karavīri šajā zonā rakuši tranšejas un braukuši ar smago militāro tehniku, tādējādi paceļot radioaktīvos zemes slāņus.

Iepriekš izskanējušas arī ziņas, ka vairāki Krievijas karavīri, kuri bijuši Čornobiļas AES teritorijā, miruši no staru slimības.