Polijas naudas kaltuvē rindojas mirdzošu zelta stieņu rindas.
Karš satricinājis arī poļus, kuriem ir robeža ar kara plosīto Ukrainu, un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas investēt zeltā, jo uzskata to par stabilitāti.
Lielākais pieprasījums pēc dārgmetāla bija 2022. gada sākumā, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā.
"Pirmā kara diena bija "Treknā ceturtdiena". Cilvēki sāka masveidā pirkt zeltu. Todien mūsu veikalā bija garākas rindas nekā pēc virtuļiem maizes ceptuvē," stāsta zelta tirdzniecības veikala vadītājs Pjotrs Kozins.
Pērnā gada sākumā zelta drudzis norimās, bet, kā saka dārgmetāla tirgotāji, pieprasījums palielinās atkarībā no situācijas Ukrainas frontē. Maskavas un Baltkrievijas orķestrētā migrācijas krīze jeb hibrīdkarš uz robežas ar Poliju pastiprina nemieru.
Zelts vienmēr ir bijis tāda kā miera osta nestabilos laikos. Investīcijas zeltā tika pārbaudītas jau Otrajā pasaules karā, kad dārgmetāls varēja nodrošināt izdzīvošanu.
"Joprojām ir cilvēki, kas atceras Otro pasaules karu vai klausās savus vecvecākus, kuri ir izdzīvojuši, tikai pateicoties zeltam. Mūsu klienti uzskata, ka zelts viņiem ir, lai sevi aizsargātu," stāsta Polijas naudas kaltuves dārgmetālu tirdzniecības vadītāja Marta Basani.
Pateicoties zelta juvelierizstrādājumiem vai monētām, cilvēki varēja iegādāties pārtiku vai šķērsot robežas, kad valsti okupēja vācu un padomju spēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
