Krievijas terors Kijivā: iedzīvotāji mēģina zvanīt drupās apraktajiem tuviniekiem, cerot, ka glābēji sadzirdēs signālus

Glābēji, visu nakti pārcilājot betona konstrukcijas un gruvešus, turpināja meklēt apraktos deviņstāva ēkas iedzīvotājus, saprotot, ka ar katru stundu zem drupām atrast izdzīvojušos cerības kļūst arvien mazākas. Naktī uz trešdienu un no rīta līdz pusdienlaikam glābējiem izdevās atrast vēl 12 cilvēku mirstīgās atliekas vai to daļas, taču ir ziņas, ka drupās aprakti vēl cilvēki.

Pie drupu kalniem turpina pulcēties nama iedzīvotāji un to tuvinieki – tomēr cerot uz brīnumu. Glābšanas darbu klusuma minūtē tuvinieki izmisīgi cenšas sazvanīt savus mīļos – lai glābējiem palīdzētu sadzirdēt, kādus signālus par iespējamām dzīvības pazīmēm zem drupu kalniem.

"Mana draudzene un viņas dēls… Šajā kāpņutelpā, viņus meklē. Es cenšos viņu sazvanīt, bet draudzenes telefons neatbild. Manā galvā ir migla. Es to nespēju pieņemt – saprotiet, bija cilvēks un vairs nav. Nelieši, slepkavas," saka Kijivas iedzīvotāja Anna.

"Meitai pēc nedēļas būtu palikuši 50," saka traģēdijā ierauto cilvēku tuvinieks. "Znotam 55… Trāpīja tieši viņu dzīvoklī. Dzīvi, miruši… Gaidām, uz telefona zvaniem neviens neatbild," piebilst Kijivas iedzīvotāja Olha.

"Tur ir mans tēvs. Viņš no mājas neizgāja, kad sākās trauksme tajā naktī. Es viņam zvanīju – teica, ka sēž koridorā. Vienu mūsu kaimiņu jau atpazina. Man tomēr ir cerība, ka notiks brīnums, lai gan veselais saprāts apzinās, ka iespēja izdzīvot šādā uzbrukumā ir niecīga. Bet es tomēr ceru," saka Kijivas iedzīvotāja.

Raķetes trieciena rezultātā betona konstrukcijas sagrāvušas arī nesošās sienas un betona segumu, kas pārklāja deviņstāva ēkas pagrabu, līdz ar to, lai attīrītu visus gruvešus, glābējiem būs nepieciešama vēl vismaz diennakts.

"Mēs strādājam vairākās maiņās, lai pēc iespējas ātrāk tiktu līdz pašai apakšai, tas nozīmē, ka mums ir jāatrok drupas, kas sagāzušās pagrabā no devītā stāva," norāda Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

Kamēr Kijivā turpinājās glābšanas darbi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Kanādā notiekošajā G7 jeb – teorētiski pēc ASV prezidenta aizdošanās prom – G6 samitā jau atkārtoti centās pasaules līderus pārliecināt par nepieciešamību izdarīt spiedienu pret agresoru.

Taču, kā jau tika prognozēts, ASV, kas prezidenta Donalda Trampa vadībā turpina drīzāk Kremlim draudzīgu retoriku un politiku, bloķējuša Lielā septītnieka spēcīga kopīga paziņojuma pieņemšanu par Ukrainu, kurā būtu nosodīta Krievija. Tā vietā Kanāda atsevišķi paziņoja par pusotru miljardu Kanādas dolāru lielu jaunu militāro palīdzību Ukrainai.

"Mums, ukraiņiem, mūsu ģimenēm bija ļoti smaga nakts. Viens no lielākajiem uzbrukumiem kopš kara sākuma. Šis bija uzbrukums, kas mērķēts civilajai infrastruktūrai, mierīgiem iedzīvotājiem, dzīvojamām mājām. Paldies jums par militāro paketi. Ir svarīgi, lai mūsu karavīri būtu stiprāki, līdz Krievija būs gatava miera sarunām. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi!  Kanādieši, liels paldies," teic Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, dodoties prom no Kanādas, gan saglabājis optimismu – ka ASV varētu palielināt spiedienu uz Krieviju, lai pārliecinātu to vienoties par kara izbeigšanu Ukrainā. Mercs pauda cerību, ka ASV drīz pieņems lēmumu.

Tikmēr krievi arī naktī uz trešdienu turpinājuši ar droniem terorizēt Ukrainas pilsētas. Ziņas par postījumiem un ievainotiem cilvēkiem vairākos Ukrainas apgabalos, bet frontē okupanti turpina pastiprināt spiedienu un aktīvā fāzē sākusies krievu vasaras ofensīva ar mērķi sagrābt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritorijas.