Krievijas valsts televīziju piemeklējusi demisiju straume

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ovsjaņņikovai pateicies par atbalstu, aicinot atkāpties no amata ikvienu, kas strādā Krievijas propagandas sistēmas labā. Jebkurš žurnālists, kas strādā tā dēvētajā ceturtajā varas atzarā, riskē ar sankcijām un starptautisku tribunālu par "kara noziegumu attaisnošanu", viņš brīdinājis.

Daži no Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielākajiem atbalstītājiem valsts televīzijā jau ir saskārušies ar sankcijām, tostarp Vladimirs Solovjovs, kurš vada sarunu šovu Krievijas lielākajā kanālā "Rossija-1", un Margarita Simonjana, kura apsūdzēja ikvienu, kurš šobrīd kaunas par to, ka ir krievs.

Dažas stundas pēc Marinas Ovsjaņņikovas protesta vēl trīs televīzijas cilvēki atkāpās no amata. Pirmā kanāla Eiropas korespondente Žanna Agalakova pameta darbu, savukārt divi citi žurnālisti pametuši darbu konkurenta – "NTV" – televīzijas kanālā. Lilija Gildejeva kanālā strādāja par raidījumu vadītāju kopš 2006. gada, bet Vadims Gluskers kanālā "NTV" strādāja gandrīz 30 gadus. Gildejeva apstiprināja, ka ir pametusi Krieviju un atkāpusies no amata

Klīst baumas, ka arī citi žurnālisti ir redzēti izejam pa Viskrievijas valsts televīzijas grupas VGTRK durvīm.

Žurnālists Romāns Supers sacīja, ka cilvēki masveidā pamet "Vesti" ziņu stendu, lai gan tas nav oficiāli apstiprināts. Tomēr pazīstamais televīzijas vadītājs Sergejs Brilevs noliedza ziņas, ka viņš ir atkāpies no amata, norādot, ka ir devies vien vairāk nekā nedēļu garā komandējumā.

Viszināmākā ar savu atkāpšanos no amata RT ir Marija Baronova. Bijusī RT galvenā redaktore viņa pastāstīja BBC Stīvam Rozenbergam, ka Putins šomēnes iznīcinājis Krievijas reputāciju un arī valsts ekonomika jau bija mirusi. Arī vairāki citi RT žurnālisti ir atkāpušies no amata, tostarp žurnālisti, kas nav krievi, bet strādā RT valodu dienestos. Bijusī Londonas korespondente Šadia Edvardsa-Dašti paziņoja par atkāpšanos no amata dienā, kad Krievija, nenorādot iemeslu, iebruka Ukrainā. Maskavā dzīvojošais žurnālists Džonijs Tikls tajā pašā dienā pameta darbu, "ņemot vērā nesenos notikumus".

Franču RT vadītājs Frederiks Tadde sacīja, ka pamet šovu, jo Francija ir "atklātā konfliktā" ar Krieviju un viņš nevar turpināt vadīt savu raidījumu aiz lojalitātes pret savu valsti. Krievijas Vācijā bāzētā valsts ziņu aģentūra "Ruptly" arī pārcietusi demisiju vilni, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kas nav Kremļa paspārnē, gadiem ilgi jau nevar normāli strādāt. Dažiem Kremlis pat piesējis padomju laika ārzemju aģenta apzīmējumu. "Doždj", kas 2014. gadā tika izslēgta no galvenās televīzijas, Ukrainas iebrukuma dēļ bija jāpārtrauc tiešsaistes pārraides, un vairāki tās žurnālisti savas drošības dēļ ir aizbēguši no Krievijas.

Radio "Ekho Moskvy" arī saistībā ar Krievijas jauno tiesību aktu tika uztverts par tā dēvēto nepatiesas informācijas sniedzēju. "BBC Russian" ir starp vairākām Rietumu medijiem, kas ir aizliegti, savukārt Latvijā bāzētajā "Meduza" strādājošie žurnālisti tika izspiesti no Krievijas.

No valsts televīzijas ir pazuduši ne tikai žurnālisti. Viens no Krievijas lielākajiem sarunu šovu vadītājiem Ivans Urgants ir pazudis no sava vislielākā laika pārraides "Vakara ar Urgantu", kas bija vērojams Krievijas otrajā lielākajā kanālā "Channel One", kurš atrodas tajā pašā stacijā, kurā strādāja Ovsjaņņikova. Viņš reaģēja uz karu, ievietojot savā "Instagram" kontā melnu kvadrātu ar vienkāršu ziņojumu: "Bailes un sāpes. Karam – nē." Kopš tā laika viņš ir ieteicis saviem sekotājiem nekrist panikā un ir paņēmis brīvdienas, plānojot drīzumā atgriezties.

Krievijas slavenību pāris Alla Pugačova un Maksims Galkins ir starp vairākiem citiem šovbiznesa pārstāvjiem, kuri arī devušies atvaļinājumā. Galkins sociālajā tīklā "Instagram" sacīja: "Karam nevar būt nekāda attaisnojuma!"