Krievu valodā terors – tās ir bailes: kādu signālu Kremļa represijas raida sabiedrībai

Krievijas žurnālistam Ivanam Safronovam pērnruden piespriests 22 gadu cietumsods, Kremļa opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam pieprasīti 25 gadi, Rosgvardijas šoferim un glābšanas dienesta darbiniekam par kara komisariāta aizdedzināšanu (bez cietušajiem) katram piesprieda 19 gadus cietumā. Tās ir tikai dažas no skaļākajām pēdējā gada laikā zināmajām "politiskajām" lietām Krievijā.

Bargi sodi, lai iebiedētu citus

Cilvēktiesību aizstāvības platformas "OVD-Info" analītiķe Darja Koroļenko prognozē, ka nākotnē Krievijā gaidāms vēl lielāks lietu skaits, kas tiks ierosinātas gan pēc pantiem, kas ir saistīti ar valsts drošību un terorismu, gan arī par "viltus ziņu" izplatīšanu vai bruņoto spēku "diskreditāciju".

Bargi cietumsodi tiekot piespriesti ar mērķi iebiedēt citus un atturētu viņus no iespējamām pret esošo varu vērstām darbībām.

Eksperte atgādina, ka sākotnēji pēc Krievija iebrukuma Ukrainā kara komisariātu aizdedzināšana tika kvalificēta kā huligānisms un tīša svešas mantas bojāšana. Bet kopš pagājušā rudens mobilizācijas aizvien biežāk tiek izmantots pants par terorismu.

"Pagaidām tas, visticamāk, ir vietējā policista ziņā, pēc kura likuma panta un par ko apsūdzēt cilvēku konkrētā lietā," atzīmē Koroļenko. Viņasprāt, bet jauni panti par diversijām un iespējama atbildības pastiprināšana par valsts nodevību liecinot, ka nākotnē bargāku spriedumu būs aizvien vairāk.

Saskaņā ar Staļina loģiku

Kas agrāk tika kvalificēts, piemēram, kā "darbošanās nevēlamā organizācijā", tagad kļūst par "valsts nodevību" vai "ekstrēmismu", par ko paredzēts krietni bargāks soda mērs, – analizē kriminālsodu politikas eksperts, kura vārdu "Meduza" nemin.

Viņš atzīmē, ka pēdējā gada laikā Krievijas kriminālkodeksā parādījušies "politiskie" panti, līdz ar ko situācija sākot līdzināties Brežņeva laikiem. Vienlaikus tiesību eksperts saskata arī Staļina laika iezīmes, kad politiskajām "apsūdzībām" lietas sastāvā nav nepieciešami faktiskie pierādījumi.

"Tas pagaidām, protams, nav Lielais terors, bet ja runājam par modeļiem, tad tā drīzāk ir Staļina laika loģika," atzīmējis speciālists.

Viņš vērš arī uzmanību uz Krievijas tiesībsargājošo institūciju kapacitāti, kura nav bezizmēra: "Skaidrs, ka šī sistēma var iziet no ierindas un viņi var pārslēgties uz citu pierādīšanas standartu. Staļina laiku krimināllietas – tās ir aptuveni 20 lapaspuses, bet ne 300, kā tagad."

Turklāt Krievijas sistēma balstoties uz skaitliskiem rādītājiem. Un, piemēram, ja pagājušā gadā valsts nodevība reģionā tika "piešūta" desmit cilvēkiem, arī nākamajā gadā vajagot sasniegt vismaz to pašu, ja ne lielāku attiecīgu lietu skaitu: "Reiz ieskrējusies, šī mašīna nespēj pati apstāties."

Resurss masu represijām ir, komanda vēl nav dota

Bijušais likvidētā cilvēktiesību centra "Memorial" vadītājs Aleksandrs Čerkasovs salīdzina: Brežņeva laikos pagājušā gadsimta 70. gados ik gadu bija vairāki desmiti spriedumu par "pretpadomju" darbību, bet Krievijā pēdējā gada laikā ir ierosinātas simtiem "politisko" lietu.

Bet, vērtējot pēc represēto skaita, mūsdienu Krievija jau esot atgriezusies "Hruščova laikos", kad gadā par "pretpadomju darbībām" tika represēti aptuveni 2000 cilvēku.

Runājot par Staļina Lielo teroru, Čerkasovs atgādina, ka masu represiju laikā no 1937. līdz 1938. gadam tika nošauti aptuveni 800 cilvēku.

Cilvēktiesību aizstāvis atzīmē, ka nozīmīgs masu represiju resurss ir plaši kategorizēti saraksti, un tādu mūsdienu Krievijā netrūkst. Piemēram, ir izveidots "ekstrēmistu" reģistrs, ir "ārvalstu aģentu" reģistrs.

"Tomēr pagaidām nav dota komanda masu represijām. Un nav skaidrs, kādā režīmā varētu darboties represīvais mehānisms," piebilst Čerkasovs.

Oponentu "indēšanas sistēma"

Slēgtā "Memorial" bijušais vadītājs arī atzīmē, ka PSRS pastāvēja nāvessods, ar ko vajadzības gadījumā varēja piedraudēt. Un lai arī formāli mūsdienu Krievijā šāda soda mēra nav, tomēr pastāv politiskās slepkavības. Viņaprāt, vismaz kopš pagājušās desmitgades vidus Krievijā pastāv varas oponentu indēšanas sistēma. Turklāt kā biedējošs elements esot arī Krievijas ieslodzījuma vietās valdošie apstākļi.

"Mēs atgriežamies pie Brežņeva laiku represiju praksēm, bet ,ja vērtējam pēc ierosināto lietu skaita – Hruščova laikā," rezumē Čerkasovs.

"Tagadējā vara valda, izmantojot signālus un represijas – tas ir signāls, ko tā raida sabiedrībai. Tāpēc, ka terors krievu valodā – tās ir bailes."