Krītot Francijas valdībai, aktuāls jautājums – cik stabils ir Makrona prezidenta krēsls?
Šīs krīzes formālais iemesls ir neskaņas budžeta veidošanā un likumdevēju neapmierinātība ar Barnjē pieņemtajiem lēmumiem. Taču, palūkojoties plašāk, šādu scenāriju jau varēja paredzēt agrāk.
Šā gada jūlijā, pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām, kur prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā partija cieta pamatīgu zaudējumu, viņš lēma sasaukt ārkārtas parlamenta vēlēšana. Tās noslēdzās ar to, ka neviena no partijām sev nespēja nodrošināt absolūto vairākumu, tāpēc par īstu pārbaudījumu kļuva kopējas valodas un efektīvas pārvaldības risinājumu meklēšana, īpaši ņemot vērā, ka Nacionālajā asamblejā ievēlētie politiskie spēki daudzos jautājumos ir ar atšķirīgiem uzskatiem gan iekšpolitiski, gan arī ārpolitiski. To vakar varēja redzēt arī sēdē, kurā tika lemts par neuzticības izteikšanu premjeram.
"Mēs esam nonākuši pie patiesības brīža, parlamentārā brīža, kāds nav piedzīvots kopš 1962. gada. Visticamāk, tiks pieliks punkts šīs īslaicīgās apstākļu valdības galam."
"Pēc tam, kad jūs kritīsiet, agrāk vai vēlāk valstij būs budžets. Pārstājiet izlikties, ka gaisma tiks izslēgta. Īpašais likums novērsīs darba pārtraukšanu. Tas ļaus mums pārdzīvot gada beigas."
"Es biju un esmu lepns, ka rīkojos, lai veidotu, nevis grautu. Un ka šajā laikā uzklausīju visus, kas teica, ka ir gatavi strādāt valsts labā. Godātie deputāti, es nevaru pieņemt ideju, ka institucionāla destabilizācija varētu būt mērķis, kas šeit apvienotu deputātu vairākumu."
Šī ir pirmā reize vairāk nekā 60 gadu laikā, kad parlaments ir atcēlis Francijas valdību. Taču valdības krišana ir vien daļa no šīs valsts politiskās krīzes. Nākamais jautājums šobrīd – cik stabils paliek prezidenta krēsls, kurā sēž Makrons?
Lai gan Francija ir pusprezidentāla valsts, valdības krišana neietekmē prezidenta mandātu. Tas, kam būtu tagad jānotiek – Makronam ir jāieceļ jauns premjers, kuram būtu jāspēj apvienot sašķeltais parlaments.
Taču pretēji likuma norādēm arī pats prezidents ir pakļauts pamatīgam spiedienam atkāpties pēc neveiksmīgās idejas ar ārkārtas vēlēšanām, kas noveda pie šī politiskā strupceļa. Lai gan Makrons uzstāj, ka vēlas noslēgt savu pilnvaru termiņu, opozīcijas pārstāvji, no viņiem spilgtākā prokremliski noskaņotā Marina Lepēna, kas lūko uz Makrona vietu, cenšas šo haosu izmantot savā labā.
Francija līdzās Vācijai, kas šobrīd arī ir ierauta iekšpolitiskās cīņās, tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no eirobloka dzinējspēkiem, un tā ir Eiropas otra lielākā ekonomika. Tā kā jaunas parlamenta vēlēšanas šeit nevar sasaukt ātrāk kā līdz nākamā gada jūlijam, paredzams, ka pašreizējais lēmumu pieņemšanas strupceļš turpināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
