Latgale atzīta par nabadzīgāko reģionu Baltijā; pirmajā vietā – Viļņa

Ilgu laiku bagātākais reģions Baltijas valstīs bija Tallinas reģions, tomēr 2022. gadā Viļņa pārspēja Tallinu. Iespaidīgs lēciens Viļņā, ņemot vērā, ka 2014. gadā Tallinas reģions bija 22% un 2004. gadā – pat par 40% bagātāks nekā Viļņas reģions. Interesanti arī tas, ka 2022. gadā nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju Viļņas reģionā sasniedza ES vidējo rādītāju, tāpēc, lai redzētu, kā dzīvo vidusmēra eiropieši, pietiek braukt uz Viļņu.

Kauņa arī neguļ un strauji dzenas pakaļ Rīgai: 2015. gadā plaisa starp Rīgu un Kauņu bija 30% un 2022. gadā tikai 19%. Arī vairums citu Lietuvas reģionu demonstrēja strauju izaugsmi, taču plaisa starp Viļņu un citiem Lietuvas reģioniem joprojām ir diezgan liela. Lietuvā mazāk turīgo reģionu relatīvi augstākais īpatsvars izskaidro, kāpēc Igaunijā, kas būtībā ir vienas pilsētas valsts, IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā Lietuvas IKP. Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā sasniedza 76% no ES vidējā rādītāja un 67% no Lietuvas.

Latgales reģions joprojām ir nabadzīgākais reģions Baltijas valstīs, un plaisa starp Latgali un citām Baltijas valstīm turpina pieaugt. Latvijai šis ir diezgan liels izaicinājums – īpaši ņemot vērā pastiprināto Austrumu un Rietumu konfrontāciju un to, ka šajā reģionā latvieši (46%) neveido iedzīvotāju vairākumu.

Velobraucienā pa Baltijas valstu austrumu robežu ekonomists pamanījis, ka citās Latgales pilsētās, piemēram, Krāslavā, Ludzā, Dagdā publiskajā telpā dominē krievu valoda. Latviešu un angļu valodas sliktā lietošana attālina šo reģionu ne tikai ekonomiski, bet arī vērtībā no Eiropas Savienības.

Interesanti, ka igauņi Narvas reģionā (Ida Viruma) Igaunijā veido vēl mazāku iedzīvotāju daļu (18%) nekā latvieši Latgalē, bet šis reģions ir divreiz bagātāks par Latgali, kas mazina reģiona iedzīvotāju vēlmi apbrīnot Krievijas un Baltkrievijas režīmus.