Džordža Floida nogalināšana un tai sekojošie protesti ir katalizators jau ilgi briedušai neiecietībai un diskriminācijai pret melnādainajiem amerikāņiem, – tā ASV notiekošo TV3 Ziņām raksturo tur dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie.
Minesotas štata Santpolā dzīvojošā socioloģijas doktore Arta TV3 Ziņām norāda, – situācija uz vietas nav tik viennozīmīga, kā tas tiek pasniegts dažādos ārvalstu medijos, kur lielākoties tiek atspoguļotas nekārtības un vardarbība pasniegta kā demonstrantu izraisīta. Piemēram, uzreiz pēc vīrieša nogalināšanas daudzviet bijušas manāmas provokācijas no radikāli noskaņoto Amerikas nacionālistu puses un provokatoriem, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju.
"Nupat lasīju vienu ziņojumu, kur FIB saka, ka balto nacionālistu tīklos bija uzsaukums divas dienas pēc Džordža Floida nāves uzsākt vardarbību, šaujot uz protestētājiem, un darīt tā, lai izskatās, ka pūlis ir sācis vardarbību. Šeit esot bijis redzams, ka protesti tiešām sākās miermīlīgi, bet parauga vardarbībā, un diemžēl ir redzēti arī gadījumi, kad policija bez provokācijas uz demonstrantiem pūš asaru gāzi un šauj ar gumijas lodēm. Tāpat arī uz preses pārstāvjiem, kas ir tikuši arestēti, un uz tiem ir tikusi raidīta asaru gāze," stāsta ASV dzīvojošā Arta.
Bažas par ASV likumsargājošajās iestādēs pastāvošo rasismu nav jaunums, bet šis gadījums ir novedis pie tā, ka cilvēki vairs nespēj samierināties ar policijas visatļautību, – tā uzskata Arta, kura Minesotas štatā dzīvo jau 10 gadus.
"Ir sajūta, ka ASV policija ir kļuvusi aizvien militarizētāka, un daudzi cilvēki to vairs neuztver kā institūciju, kas ir radīta, lai tos aizstāvētu, bet drīzāk tieši otrādi. Amerikā šie gadījumi, kad policija nogalina neapbruņotus cilvēkus, īpaši melnādainos, ir bijuši tiešām daudz, un pēc tiem ir bijuši miermīlīgi protesti, bet tas nav ne pie kā novedis līdz šim. Un man liekas, ka šobrīd ir tas brīdis, kad ir sakāpis tik daudz, ka mani īpaši nepārsteidz, ka tas ir pāraudzis vardarbīgā izpausmē," pauž Arta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Līdzīgās domās ir arī 20 gadus Čikāgā dzīvojošā Dita.
"Lietām ir jāmainās. Ir jābūt līdzcilvēku iejūtībai un sapratnei, cik ļoti atšķirīgās situācijās mēs esam uzauguši un cik atšķirīgas ir mūsu iespējas. Būt melnādainam vīrietim ASV ir ļoti, ļoti sarežģīti, un par to ikdienā neviens nerunā un tajā neiedziļinās. Es ļoti, ļoti ceru, ka tas mainīs, īpaši jaunākās paaudzes, kas ir ļoti iespaidojušās, es ticu, ka tas mainīs mūsu attieksmi vienam pret otru, un es ceru, ka miermīlīgie protesti turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," norāda Dita.
Centienos nekārtības apturēt vairākās ASV lielpilsētās izsludināta komandantstunda, arī Čikāgā. Dita saka, tas būtiski apgrūtinājis ikdienas dzīvi.
"Katru dienu ir protesti, nāk jauni, un neizskatās, ka viņi beigsies. Ir ieviesta komandantstunda, ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas neatvieglo sadzīvi un kustību pa pilsētu, un vakarā ir jābūt piesardzīgam. Čikāga šobrīd ir ļoti pamatīgi aizsista, logi ir aizsisti ar dēļiem un paneļiem. Vandalisms ir noticis, un, protams, ir cilvēki, kas šo situāciju ir ļaunprātīgi izmantojuši," neslēpj ASV dzīvojošā latviete.
ASV dzīvojošās Latvijas valstspiederīgās pauž gandarījumu, ka štatu un pilsētu vadītājiem uzdots pārskatīt vietējās policijas spēka lietošanas politiku, un cerību, ka šie protesti mainīs ASV pastāvošo rasu diskrimināciju.
