Kamēr Gazas joslā nerimst kaujas, par to asas viedokļu sadursmes ir daudzviet pasaulē. Izraēlas karš ar "Hamās" spilgti atspoguļojas viedokļu sašķeltajās ASV, kur studē arī Latvijas jaunieši. Lai noskaidrotu, kā mainījusies ikdiena universitāšu sienās, ar viņiem sazinājās TV3 Ziņas.
Kopš pasauli pārņēma vēl viens asiņains karš starp Izraēlu un "Hamās", cilvēku viedokļi daudzviet asi sašķēlās. Īpaši izteikta pārliecību sadursme redzama ASV, kur uzreiz aiz pašas Izraēlas dzīvo vislielākais ebreju skaits pasaulē.
Konflikts Tuvajos Austrumos jau izsenis bijis intensīvu debašu temats Savienotajās valstīs, jo īpaši tās universitāšu pilsētiņās, kur politiskais aktīvisms nav svešs.
Ārzemju mediji raksta, ka diskusijas paaugstinājušas temperatūru nepieredzēti augstu. Daudzu universitāšu rektori nonākuši zem kritikas lupas par to, ka izteikuši nepietiekamu vai tieši pretēji – pārāk lielu atbalstu kādai no konflikta pusēm. Studentiem par pretrunīgu uzskatu paušanu atcelti darba piedāvājumi. Ilggadējie ziedotāji pārtraukuši attiecības ar universitātēm.
ASV par vietu, kur iegūt izglītību, izvēlējies ne viens vien students no Latvijas, un viņi savā pieredzē par pārmaiņām, ko izjūt pēdējo divarpus mēnešu garumā, dalījās ar TV3 ziņām.
Rolands studē Minerva universitātē Sanfrancisko. Viņš teic, ka sajūtas var dalīt divās kategorijās – viedokļu sadursmēs, kas redzamas vietējos studentu medijos, un nosodošā attieksmē pret studentiem no Izraēlas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Mums nesen bija tradīcija "Paldies došanas diena" mūsu universitātē, tas pasākums notika ebreju tā kā kopienas vietā, iestādē, kur atbalsta Izraēlu, ebrejus, un varēja ļoti labi redzēt, kā lielākā daļa universitātes studentu nepiedalījās šajā pasākumā, tikai tāpēc, ka pasākums notiek vietā, kas atbalsta Izraēlu," pastāsta Rolands Barkāns.
Par viedokļu sadursmēm starp Palestīnas un Izraēlas atbalstītājiem stāsta arī Megija, viņa studē žurnālistiku un savu ikdienu pavada Čikāgas pusē.
"Es pati strādāju tādā kā vietējā universitātes avīzē. Avīzi bieži vien izmanto, lai izteiktu viedokļus – gan profesori, gan studenti. Mums bija tāda kā viedokļu apmaiņa par to, kas notiek," atklāj Megija Medne, "Northwestern" studente.
Viņa gan piebilst, ka ikdienā tomēr var novērot, ka studenti kļuvuši par sava veida protestu līderiem. "Jā, tas iziet ārpus kampusa robežām. Mums ir maza pilsētiņa, mēs tā kā esam tas, kas skaitās Čikāgas reģions, bet pilsētiņa ir diezgan maza, un tā lielākoties ir studentu pilsētiņa. Un studenti ir tie, kas izpauž savu viedokli."
Viena no universitātēm, kas līdz šim mediju lapās nonākusi lielākās krustugunīs nekā citas, ir Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Tur studē Kristofers, un viņš stāsta, ka studenti caurmērā neiziet uz vardarbību, taču aktīvi izrāda piederību vienai vai otrai konflikta pusei, protestējot gan aktīvi, gan pasīvi, piemēram, ar dažāda veida plakātiem un uzlīmēm pilsētvidē.
"Es esmu diezgan sašutis, ja godīgi, ka arī pat tādā universitātē, kur cilvēki ir savā ziņā izglītoti un studē ar tām jomām saistītas zinātnes, viņi joprojām nespēj tādā konstruktīvā dialogā vienmēr iesaistīties," vērtē Kristofers Kārlis Krūmiņš, kurš apmaiņas gadā studē Kolumbijas universitātē.
Presē publicētie ekspertu viedokļi norāda, ka Izraēlas un "Hamās" karš, kas ir paaugstinājis spriedzi studentu pilsētiņās, atspoguļo arī līdzīgi polarizēto valsts politiku, kas kļūst aizvien nokaitētākā nākošajā gadā paredzēto prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.
