Latvijā dzīvojošie ukraiņi ir bailēs par tuvinieku drošību
Latvijā ļoti skaidri redzams patiesais sabiedrības līdzpārdzīvojums saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ko apliecina kaut vai ātrums, kādā aug ziedojumu apmērs portālā ziedot.lv. Tur Ukrainas iedzīvotāju atbalstam šīs dienas laikā savākti tuvu pie 300 000 eiro. Latvijā dzīvojošie ukraiņi saka, – sirds teju plīst, gaidot ziņas no tuviniekiem, kuri palikuši tanku ceļā, vēsta TV3 Ziņas.
Pie Rīgas Ukraiņu vidusskolas satiekam Rihardu, kurš no bērnudārza sagaida meitiņu. Vecākais dēls šajā pašā skolā mācās 3. klasē. Radi – vecmamma, onkulis, brālēns un māsīca dzīvo Ukrainā. Pats tur arī dzimis, bet bērnus audzina Latvijā. Ar saknēm un sirdi abās valstīs.
"Es plkst. 4 kā pamodos, man visu laiku ausīs ziņas skan. Klausos "onlainā", kas tur notiek," pārdzīvo Rihards uz jautājumu par sankcijām noplānot rokas, sak", ko ar tām sankcijām darīt.
"Viņš [Putins] nogalinās tūkstošus. Klausījos ukraiņu ziņas, arī krievu – tur propaganda saka ko citu. Bet ukraiņu ziņu kanālos var redzēt bildes "onlainā" no Kijevas. Redzēju arī sprādzienu naktī, kas notika. Tur nav kara objekta, bet gan laukums, dzīvojamās mājas," saka Ukrainā dzimušais Latvijas iedzīvotājs Rihards.
Savās mājās satiekam Janu Streļecu. Ukrainas Atbalsta biedrības aktīvisti, kura šai pašā dārzā pie sevis uzņēmusi, barojusi, vadājusi, meklējusi līdzekļus un ārstējusi neskaitāmus ievainotos Ukrainas karavīrus.
"Tie, kas pie mums ārstējās, frontē nespēja atgriezties, jo baigi slimi. Viņiem jau visiem ierakstīts karaklausību apliecībās, ka viņi ir atvaļināti, bet derīgi karaklausībai kara apstākļos, kas ir absurds mūsu dakteriem – viņi ir lielā šokā, jo viņi principā nav derīgi kara klausībai," norāda Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca.
Telefonā ziņas no Ukrainas birst nepārtraukti. Raksta savulaik ārstētie, arī pašas radi un draugi. Janas tēvs bija ukrainis. Kamēr malkojam tēju, pienāk ziņa no radiem. Kritis arī viņu apgabals – Sumi.
"No rīta sarakstījāmies. Teica: "Dzirdam, ka šauj…" Pēc tam ap 11-11.30 raksta, ka krievu tanki pabrauca garām uz Sumiem," atminas Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca.
Bezpalīdzīgas dusmas par kāda drauga Anrija ietiepību. Viņš dzīvo, kā Jana saka, vissliktākajā vietā, kur pasaulē šobrīd varēja atrasties. Pretī Krimai. Divas dienas viņu bombardējuši ar ziņām, lai vismaz ģimeni evakuē.
"Viņš teica, ka viņš grib tur palikt, viņa stepe un dzimtene, ka viņš to nevienam neatdos. Teicām – labi, bet sievu ar bērniem aizsūti uz Ļvovu. Teica – labi, sūtīšu. Rīt no rīta pakosim mantas, sūtīšu. Šorīt piecos no rīta mani pamodināja zvans, ka viņš bļāva, ka "pa mums šauj ar gradiem un skrienam slēpties"," stāsta Jana, kura esto draugam atbildējusi, lai suņus no ķēdēm atlaiž.
Kad viņu satiks – Jana saka – nolamās. Ja tikai vēl būs dzīvs.
"Tā kā viņš ir proukrainisks un karojis Ukrainas pusē, viņš ir viens no pirmajiem, kuru var nogalināt," atzīst Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle.
Karu negrib neviens, bet Rietumu diplomātija sevi ir izsmēlusi, uzskata Jana.
"Kādu valodu saprot Putins? Tikai to, ka dod pretī pa zobiem," viņa nosaka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
