Latvija monitorē situāciju. Kas zināms par ugunsgrēku Pleskavas apgabala poligonā?

Vairāki avoti sociālajos medijos šodien ziņo par ugunsgrēku, kas izcēlies Krievijā, Pleskavas apgabalā esošajā 76. gvardes gaisa desanta trieciendivīzijas militārajā mācību poligonā.

Tas atrodas tikai aptuveni 30 kilometrus no Igaunijas robežas. Līdz Latvijas robežai ir ap 50 kilometru. Kā skaidro Saeimas deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, Latvija kopā ar sabiedrotajiem seko līdzi, kas notiek agresorvalsts militārajās bāzēs mūsu robežas tuvumā.

"Šis ir rajons, kur atrodas divas mūsu uzmanību vērtas prioritāras vienības. Tā ir 76. gaisa desanta divīzija un turpat netālu ir 2. "specnaza" brigāde. Protams, ka mēs monitorējam to situāciju un mēs skatāmies, kas tur notiek," saka Rajevs.

Jautāts, kāda ir minētā 76. divīzija, viņš atbild: "Grūti tagad pateikt. Tā ir Ukrainā, pilnībā iesaistīta tur kaujās. Tāpēc tas, kas ir palicis šeit uz vietas netālu no mums – tie ir pāris slimie un klibie, kuri uztur to garnizonu. Un principā šobrīd tā vieta mums nerada nekādas militāras bažas. Bet vienalga ir jāskatās, kas tur notiek, ko viņi un kādā veidā tur gatavo, jo tas process tur neapstājas un turpinās. (TV3: Un kā tā mūsu monitorēšana izpaužas?) Tas ir klasificēts jautājums. Protams, ka mums ir attiecīgie dienesti, tai skaitā ne tikai Latvijas, bet arī NATO ietvaros, kuri tādas specifiskas vienības novēro."

Atsevišķi avoti vēsta, ka ugunsgrēks acīmredzot radies liela sprādziena rezultātā. Tomēr oficiālu ziņu par notikušo vēl nav.

"Šobrīd pagaidām kaut kādus secinājumus izdarīt ir par agru, jo neviens nav uzņēmies atbildību par to, kas ir noticis. Varbūt tas būs kārtējais "karavīrs aizgāja uzsmēķēt tur, kur nevajadzēja uzsmēķēt" variants," saka Rajevs.

Savukārt, ja ugunsgrēku izraisījis Ukrainas drons, agresorvalsts militārā bāze ir leģitīms mērķis, saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Šobrīd, protams, tas, ko mēs redzam, ir neoficiāla informācija. Bet kopumā Latvijas nostāja ir tāda, ka Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt un ir leģitīmi mērķi arī Krievijas teritorijā. Tie ir leģitīmi mērķi, kas ir gan militārā infrastruktūra, gan atbalsta infrastruktūra. Tas parāda arī to, ka ukraiņiem ir iespējas, līdzekļi arī sasniegt šādas bāzes," norāda Sprūds

Gadījumā, ja Krievija izplatītu melus, ka droni palaisti no Igaunijas vai Latvijas teritorijas, amatpersonas norāda, ka tos visticamāk, varētu atspēkot ar pierādījumiem. Tas tāpēc, ka sabiedroto izlūkdienestiem ir pietiekami labs priekšstats par to, kas notiek agresorvalsts teritorijā.

"Īsā atbilde ir – kopumā mēs redzam pietiekoši labi. Protams, ka gaisa telpa nav pilnībā visa detektējama. Mēs jau to arī apzināmies, ka ir mazi droni, ko nav vienkārši detektēt. Bet kopumā mums ir spējas pietiekoši daudz redzēt," pauž Sprūds.