Latvija piedalās Starptautiskās tiesas lietā "Ukraina pret Krieviju"

Latvija ir viena no 32 valstīm, kas iestājusies trešās puses statusā Genocīda lietā, kur strīda pamatā ir ANO 1948.gada konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

ĀM norāda, ka Latvijas iesaistīšanās Genocīda lietā ir būtiska un dod iespēju demonstrēt Latvijas gatavību risināt globālus jautājumus, tādējādi vienlaikus stiprinot arī starptautiskajās tiesībās balstītu kārtību.

Latvijai tika lūgts sniegt mutvārdu apsvērumus par konvencijas normu interpretāciju, kā arī citām tiesību normām, kas ir būtiskas Starptautiskās tiesas jurisdikcijas noteikšanai. Pēc šīs procesa stadijas Starptautiskā tiesa lems par tās jurisdikciju, kas ir priekšnoteikums lietas izskatīšanai pēc būtības.

Latvija savos apsvērumos sniedz viedokli par Starptautiskās tiesas jurisdikciju Genocīda lietā. Latvijas ieskatā, tiesai ir juridikcija vērtēt prasības par spēka lietošanu, kas attaisnota ar nepamatotām atsaucēm uz genocīdu.

Latviju Starptautiskajā tiesā pārstāvēja Starptautisko tiesību komisijas Redakcijas komitejas loceklis un profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā Mārtiņš Paparinskis. Pārstāvim atbalstu sniedza ĀM Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļa, kā arī Latvijas un ārvalstu starptautisko publisko tiesību eksperti.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija ir īstenojusi savas ANO Starptautiskās tiesas Statūtu 63.pantā ietvertās tiesības iestāties trešās puses statusā lietā, kuras pamatā ir konvencijas, kuras dalībvalsts ir Latvija, interpretācija.

Trešās puses statusā ir iesaistījušās 32 valstis: Lielbritānija, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija.