Latvija Preses brīvības indeksā 22. vietā, kaimiņi – sprīdi priekšā

Kādas problēmas iezīmē indekss?

Pasaules preses brīvības indeksa 2022. gada izdevums, kurā novērtēts žurnālistikas stāvoklis 180 valstīs un teritorijās, izceļ ziņu un informācijas haosa postošās sekas – viltus ziņas un propagandu globalizētas un neregulētas tiešsaistes informācijas telpas rezultātā.

Konstatēts, ka plašsaziņas līdzekļu polarizācija baro un pastiprina iekšējo sociālo šķelšanos tādās demokrātiskās sabiedrībās kā ASV, kura ieņem 42. vietu, neraugoties uz tās prezidenta Džo Baidena ievēlēšanu. Sociālie mediji jaunie viedokļu mediji veicina sociālās un politiskās spriedzes pieaugumu, īpaši Francijā, kas indeksā ieņem 26. vietu.

Tikmēr neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana veicina krasu polarizāciju "neliberālajās demokrātijās", piemēram, Polijā (66. vieta), kur varas iestādes ir nostiprinājušas savu kontroli pār sabiedrisko apraidi un savu privātīpašuma mediju "atkārtotas polonizācijas" stratēģiju.

Indeksa augšgalā ir Ziemeļvalstu trijotne – Norvēģija, Dānija un Zviedrija – turpinot kalpot kā demokrātisks modelis, kurā plaukst vārda brīvība, savukārt Moldova (40.) un Bulgārija (91.) šogad uzlabojušas savu sniegumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pateicoties valdības maiņai, kas dod cerības uz žurnālistu situācijas uzlabošanos, pat, ja oligarhiem joprojām pieder vai to kontrolē ir valsts mediji.

Situācija šī gada indeksā ir klasificēta kā "ļoti slikta" rekordlielā skaitā valstu – 28, savukārt 12 valstis, tostarp Baltkrievija (153.) un Krievija (155.), ir indeksa sarkanajā sarakstā, kas norāda uz "ļoti sliktu" preses brīvību. Pasaules 10 pasaules valstu vidū, kurās situācija ar preses brīvību ir vissliktākā, ir Mjanma (176.), kur 2021. gada februāra valsts apvērsums par 10 gadiem atcēla preses brīvību, kā arī Ķīna, Turkmenistāna (177.), Irāna (178.), Eritreja (179.) un Ziemeļkoreja (180.).

Kuru vietu indeksā ieņem Latvija un mūsu kaimiņi?

Igaunija topā ieņem godpilno ceturto vietu uzreiz aiz Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas, kam seko Somija, Īrija, Portugāle, Kostarika, bet Lietuva ierindojas 9. vietā. Valstu ar augstāko preses brīvibu TOP 10 noslēdz Lihtenšteina. Ja salīdzinām, 2021. gadā Igaunija indeksā ieņēma 15. vietu, līdz ar to gada laikā tā topā pakāpusies par 11 vietām, bet Lietuva gadu iepriekš ieņēma 28. vietu, līdz ar to tās kāpums indeksā gada laikā ir vēl ievērojamāks – par 19 vietām.

Kāpēc Latvijas sniegums ir sliktāks nekā kaimiņiem?

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes locekle, raidījuma "Nekā personīga" producente un galvenā redaktore Arta Ģiga intervijā "tv3.lv" skaidroja, ka Latvijas vērtējums ir zemāks, galvenokārt, saistībā ar Covid-19 pandēmijas korekcijām mediju darbā un dienaskārtībā.

Arta Ģiga

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle

"Covid-19 laikā valsts pārvalde ievērojami samazināja žurnālistu iespēju piekļūt informācijai, palielinot savas iespējas tikai pašiem sniegt vēlamo informāciju, būtiski ierobežojot iespējas uzdot jautājumus, veidot dienaskārtību pašiem žurnālistiem, prasīt to, ko vēlas viņi. Bijām spiesti sekot tam, ko valdība grib mums stāstīt un tas bija arī jāņem pretī. Covid-19 pandēmijas sākumā mediji tam arī diezgan stipri pakļāvās."

RSF iekļautajās 180 valstīs un teritorijās rādītājus novērtē, pamatojoties uz kvantitatīvu aptauju par preses brīvības pārkāpumiem un pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem vērstiem pārkāpumiem, kā arī uz kvalitatīvu pētījumu, kas balstīts uz simtiem RSF izvēlētu preses brīvības žurnālistu atbildēm. Akadēmiķi un cilvēktiesību aizstāvji aizpilda anketu ar 123 jautājumiem, kuru aktualizē, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus, tostarp tos, kas saistīti ar mediju digitalizāciju.

Ņemot vērā šo jauno metodoloģiju, ir jabūt piesardzīgiem salīdzināt 2022. gada rezultātus ar 2021. gada rādītājiem. Datu vākšana šā gada indeksam noslēdzās 2022. gada janvāra beigās, bet par valstīm, kurās situācija kopš tā laika krasi mainījās, piemēram, Krievijā, Ukrainā un Mali, dati no 2022. gada janvāra līdz martam tika atjaunoti.