Latvija starp ES valstīm ar augstu smēķētāju īpatsvaru

Kā vēsta "Euronews", atsaucoties uz "Eurostat" datiem, 2025. gadā Eiropas Savienībā katrs sestais iedzīvotājs vecumā virs 16 gadiem ik dienu lietoja tabakas vai nikotīna produktus.

Baltijas valstīs rādītāji ir līdzīgi. Visaugstākais ikdienas lietotāju īpatsvars reģionā reģistrēts Igaunijā – 19,1%, kam seko Latvija ar 19%, bet Lietuvā tas sasniedz 18,6%. Tas nozīmē, ka visās trijās Baltijas valstīs smēķētāju un nikotīna produktu lietotāju īpatsvars pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni.

Eiropā kopumā visvairāk ikdienas lietotāju ir Bulgārijā, kur šādu cilvēku īpatsvars sasniedz 26,3%. Tai seko Zviedrija ar 23,9% un Horvātija ar 23,6%. Savukārt viszemākie rādītāji reģistrēti Nīderlandē (9,9%), Īrijā (11,7%), Beļģijā (13,6%) un Luksemburgā (13,8%).

Lai gan smēķēšanas izplatība Eiropā kopumā lēnām samazinās, progress nav vienmērīgs visās valstīs. Kopš 2022. gada smēķētāju skaits samazinājies 17 ES valstīs, tomēr Lietuva ir starp valstīm, kur reģistrēts viens no lielākajiem pieaugumiem.

"Eurostat" dati arī liecina, ka vīrieši joprojām smēķē biežāk nekā sievietes. Ikdienā tabaku vai nikotīna produktus lieto 20,8% vīriešu un 12,6% sieviešu. Visaktīvākie lietotāji ir cilvēki vecumā no 35 līdz 49 gadiem. Šajā grupā ikdienas smēķētāju, elektronisko cigarešu un nikotīna spilventiņu lietotāju īpatsvars sasniedz 21,3%.

Vienlaikus veselības eksperti norāda, ka tabakas radītais kaitējums Eiropā joprojām ir milzīgs. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka tabakas lietošana ik gadu Eiropā izraisa aptuveni 1,1 miljonu nāves gadījumu. No tiem aptuveni 153 000 cilvēku mirst pasīvās smēķēšanas dēļ.

PVO dati rāda, ka smēķēšana ir viens no galvenajiem plaušu vēža cēloņiem. Ar tabakas lietošanu saistīti aptuveni 71% plaušu vēža gadījumu vīriešiem un 46% sievietēm.

Lai mazinātu šīs sekas, Eiropas Savienība Vēža apkarošanas plānā izvirzījusi mērķi līdz 2040. gadam samazināt tabakas lietotāju īpatsvaru līdz mazāk nekā 5% iedzīvotāju.

Tomēr pētījumi liecina, ka iedzīvotāju zināšanas par smēķēšanas radītajiem riskiem ne vienmēr ir pietiekamas. Medicīnas žurnālā "BMJ Open" publicēts pētījums secināja, ka vairāk nekā 90% cilvēku zina par smēķēšanas saistību ar plaušu vēzi, taču ievērojami mazāk apzinās citus riskus. Tikai aptuveni 80% respondentu norādīja, ka smēķēšana izraisa sirds slimības, bet vēl mazāk cilvēku zināja par insulta risku un pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību.

Eksperti uzskata, ka tieši šī nepilnīgā izpratne daļēji izskaidro, kāpēc Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs smēķēšanas izplatība joprojām saglabājas augsta, neskatoties uz gadiem ilgušām sabiedrības informēšanas kampaņām.