Latvijas karavīri pārtrauc Irākas drošības spēku apmācības; tuvākajā laikā tiks lemts par turpmāko rīcību

Seši Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri kopš 2016. gada janvāra īsteno Irākas drošības spēku apmācību, pilnībā iekļaujoties Dānijas kontingenta sastāvā, kas izvietots Irākas un ASV kopīgi pārvaldītajā militārajā bāzē.

"Situācija neizskatās ļoti iepriecinoša, tur nekādas pozitīvas ziņas es nevaru sniegt. Mēs esam globālās koalīcijas sastāvā, kurā ir 81 valsts ar mērķi sakaut starptautisko terorismu, kurš arī savus terora darbus veic Eiropas pilsētās, ne tikai tālu no mums, šis uzdevums nav īstenots, un līdz ar to mums ir jāskatās, kā mēs varam turpināt sniegt savu ieguldījumu," saka Aizsardzības ministrijas politikas direktors Jānis Karlsbergs.

Tiesa, nav skaidrs, vai tas būs iespējams, jo starptautiskās misijas, tostarp Latvijas karavīru turpmākā klātbūtne Irākā, ir zem lielas jautājuma zīmes. Reaģējot uz ASV raķešu triecienu Bagdādes lidostai, Irākas parlaments pieprasījis izvest no valsts ASV vadītos militāros spēkus. Latvijas Aizsardzības ministrija cieši sadarbojas ar ASV partneriem un nepieciešamības gadījumā ir gatava atsaukt Irākā dienošos karavīrus.

"Šī ir tāda svēta misija, ko vajadzētu turpināt, vai mēs varēsim? Skaidrs, ka mēs, kā jau teicu, katru dienu analizējam situāciju, un, ja tā mainīsies un apdraudējums kļūs nopietnāks, nekā viņš ir, mēs izsvērsim un rūpēsimies par saviem karavīriem. Runājot par tiešu apdraudējumu mūsu karavīriem, mums nav pamata teikt, ka tas būtu dramatiski mainījies, tas ir augsts," pauž Karlsbergs.

Latvijas pozīcija Irānas krīzes jautājumā ir ASV atbalstoša. "ASV rīcība bija adekvāta un balstīta pašaizsardzības principos, ko arī pieļauj ANO statūti, bet, protams, ka mēs ļoti gribētu redzēt un cerēt, ka notiek arī diplomātiski pūliņi un tā situācija tālāk neeskalējas," norāda Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja.

Neesot pamata apšaubīt ASV prezidenta Donalda Trampa teikto, ka Irānas ģenerāļa nogalināšanas mērķis bija novērst lielāku uzbrukumu, kas esot bijis sagaidāms no Irānas atbalstīto kaujinieku puses.

"Ģenerālis aktīvi piedalījās, ir pamats domāt arī teroristisko darbību plānošanā. Atgādināšu, ka viņš ir Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijas sarakstā, kuram nav starptautiska mandāta ceļot apkārt, viņš ir nelegāli ceļojis, un ir jautājums, ko viņš darīja Bagdādē," norāda Karlsbergs.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), komentējot konfliktu Persijas līcī, TV3 Ziņām neslēpa, – situācija Tuvajos Austrumos pašlaik ir ļoti bīstama un jebkurš turpmākais ASV vai Irānas solis var ietekmēt globālo drošības situāciju.

"Protams, ka mēs ļoti gribētu redzēt un cerēt, ka notiek arī diplomātiski pūliņi un tā situācija tālāk neeskalējas. Kaislības ir diezgan augstu vilni situšas, ir skaidrs arī, ka būs kaut kādi mēģinājumi tālāk arī no Irānas puses atbildēt, tā situācija tiešām mūs visus dara ļoti bažīgus," pauž Rinkēvičs.

Saistībā ar Irānas krīzi piektdien sasaukta Eiropas Savienības ārlietu ministru ārkārtas sēde. Savukārt Latvijas turpmākā dalība starptautiskajā operācijā Irākā tiks pārrunāta nākamnedēļ valdības sēdē. Pēc valdības lēmuma gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.