Lauzti galvaskausi, zuduši orgāni – Krievijā spīdzina gūstā turētos ukraiņu karavīrus
Starp Krieviju un Ukrainu notiek gūstekņu apmaiņa. Taču ne tuvu visiem sagūstītajiem paveicas. Par daudziem no viņiem vienkārši nav informācijas, vēl citi tiek atdoti miruši.
Aiz daudziem nāves un informācijas iztrūkuma gadījumiem slēpj spīdzināšanu. Ukraina ir aplēsusi, ka agresora gūstā varētu būt miruši vairāk nekā 200 gūstekņu, kas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums.
Līdz pilna apmēra kara sākumam Serhija Hrihorjeva hobijs bija biškopība. Taču, kad karš sasniedza Mariupoli, Serhijs bija viens no tūkstošiem ukraiņu karavīru, kuri, pildot pavēli pārtrauca "Azovstaļ" rūpnīcas aizstāvēšanu, un padevās gūstā Krievijas armijai.
Tas notika 2022. gadā maijā. Pēc vairākiem mēnešiem, tā paša gada augstā, viņa ģimene saņēma ar roku rakstītu vēstuli, kurā Serhijs mājiniekus mierināja: "Es esmu dzīvs un vesels. Viss būs labi." Šie vārdi, "viss būs labi", kļuva par sava veida glābiņu Serhija sievai un meita.
Abas tos pat uztetovēja sev uz rokām.
"Mums ir arī video no gūsta. Video, kurā viņš arī uzrunā mūs, sakot: "Es esmu dzīvs un vesels." Bet, ja paskatās uz viņu tur, tad nevar teikt, ka viņš ir vesels. Un tas ir viss, ko mēs saņēmām, ko mēs redzējām. Tad mēs redzējām tikai zārku."
Video ierakstā, kas tika publicēts Krievijas atbalstītajos sociālo mediju kontos, bija redzams, ka Serhijs izskatās vājš. Krievijas sniegtais oficiālais nāves iemesls – insults. Taču Ukrainā veiktā autopsija liecina ko pavisam citu – Serhijs nomira no noasiņošanas, ko izraisīja vēdera trauma ar trulu priekšmetu. Viņam bija plīsusi liesa. Viņam bija 59 gadi.
"Es cerēju, ka viņš noteikti atgriezīsies. Ziniet, es sapņoju par viņu katru dienu. Tagad viņš ir manos sapņos. Kad redzēju, ka viņam nav zobu un viņš slikti redz, Oksana teica: "Mammu, tu taču saproti, ka viņš atgriezīsies kā pavisam cits cilvēks." Es teicu: "Jā, es saprotu."Bet es biju gatava uz visu."
Serhijs ir viens no vismaz 200 ukraiņu karagūstekņiem, kas miruši Krievijas gūstā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Viens no tiem, kuru nāve okupantu ieslodzījumā oficiāli apstiprināta.
Aiz katra skaitļa ir sērojoša ģimene, aiz katras atgriešanās ir nevis prieka pilni apskāvieni, bet melns ķermeņa maiss, kas ierodas Kijivas morgā. Tur to sagaida tiesu medicīnas eksperti.
"Ievērojamai daļai no kopējā mums nodoto līķu skaita mēs atrodam un reģistrējam miesas bojājumus, kas izpaužas kā sasitumi, nobrāzumi, dažāda vecuma brūces, kā arī elektrostrāvas lietošanas pēdas. Iespējams, tas nav izraisījis nāvi, bet liecina par spēka pielietošanu un spīdzināšanu."
Eksperti arī atzīst, ka daudziem līķiem ir redzamas spīdzināšanas pazīmes – lauzti galvaskausi, lauztas ribas, bada vai pat elektrošoka pazīmes. Nereti – pazuduši orgāni.
"Šis ir smags Ženēvas konvencijas pārkāpums, kas kara gūstekņiem piešķir tiesības un aizsardzību. Tajā ir noteikta arī aizsardzība attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem, saziņu ar ģimeni, veselības aprūpes noteikumiem un citiem nosacījumiem, kas ir ļoti skaidri izklāstīti Ženēvas konvencijās."
Ukraiņu prokurori apkopo autopsijās iegūtos rezultātus kopā ar izdzīvojušo liecībām, lai varētu iesniegt lietas par kara noziegumiem starptautiskajās tiesās pret Krieviju.
Ukrainas nostāja, par agresora sagūstītajiem kara gūstekņiem, ir aizvien nemainīga – tā tiecas atgriezt visus savus iedzīvotājus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
