Levits: Latvijā jāizveido jauns poligons, lai spētu palielināt kaujasspējas
NATO dalībvalstu līderi šodien Madridē apstiprinājuši jauno aizsardzības stratēģiju, kas paredz būtiski stiprināt alianses atturēšanas un aizsardzības spējas, īpaši alianses austrumu flangā – Baltijas reģionā. Pirmkārt, jau Krievija šajā koncepcijā minēta kā NATO "nozīmīgākais un tiešākais drauds", kamēr Ķīnas "spaidu politika" rada problēmas NATO "interesēm, drošībai un vērtībām".
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Krievijas neprognozējamību, vairākkārt tika uzsvērts, ka NATO aizsargās katru alianses teritorijas centimetru un piektais pants ir svēts – uzbrukums vienai valstij tiek un tiks uztverts kā uzbrukums visai aliansei. Plānots arī palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus no 40 000 līdz vismaz 300 000 karavīru.
Kas attiecas uz mūsu reģiona drošību – NATO valstu līderi samitā Madridē pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kas cita starpā paredz austrumu flanga esošās kaujas grupas palielināt līdz brigāžu izmēram, kas ietver 5000 karavīru un attiecīgo bruņojumu. Latvijas prezidents šodien arī parakstījis deklarāciju ar Kanādu, kurā iezīmēti konkrēti soļi, kas attiecas uz brigādes izvietošanu, komandvadību, kā arī pretgaisa aizsardzību.
Arī ASV šodien paziņoja, ka pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā. Paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs. Skaidrs, ka tas nenotiks tūlīt, jo arī Latvijai ir savi mājasdarbi veicami.
Krievijas agresija un Putina sāktais karš Ukrainā ir satricinājis mieru Eiropā un radījis lielāko drošības krīzi mūsu reģionā kopš otrā pasaules kara – to preses konferencē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Alianse šodien apstiprinājusi turpmāko gadu aizsardzības stratēģiju, kas iekļauj virkni pasākumu, lai būtiski palielinātu NATO aizsardzības un atturēšanas spējas no Krievijas iespējamās agresijas un citiem uzbrukumiem.
"Šodien NATO vadītāji nolēma veikt fundamentālas izmaiņas mūsu aizsardzībā un atturēšanā, lai reaģētu uz jaunu drošības realitāti. Mēs pastiprināsim savas kaujas grupas Alianses austrumu daļā līdz pat brigādes līmenim. Mēs pārveidosim NATO Reaģēšanas spēkus un palielināsim atrās reaģēšanas spēkus krietni virs 300 000 karavīru. Mēs arī uzlabosim aizsardzības plānus ar iepriekš norīkotiem spēkiem konkrētu sabiedroto aizstāvībai. Šī ir pirmā reize kopš Aukstā kara, kad mums tik vērienīga aizsardzības un atturēšanas stratēģija."
Deklarācijā norādīts, ka austrumu flangā laikus jāizvieto ieroči, lai konflikta gadījumā vienkāršotu loģistiku spēku pārvietošanai uz reģionu. Madrides samita deklarācijā uzsvērts, ka NATO piektais pants ir tēraudciets. To šodien apliecināja arī ASV prezidents – uzsverot, ka amerikāņi nosūtīs papildu spēkus gan uz Baltijas valstīm, gan Poliju, Rumāniju un arī Lielbritāniju.
"Mēs vēl vairāk stiprinām mūsu vienotību un apliecinām apņemšanos aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas. NATO piektais pants ir svēts – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei. Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka NATO ir spēcīga un vienota. NATO tiks stiprināta visos virzienos visās jomās – uz zemes, gaisā un jūrā. Brīdī, kad Vladimirs Putins ir sagrāvis mieru Eiropā un uzbrucis noteikumos balstītas kārtības pamata principiem, ASV un mūsu sabiedrotie, mēs pastiprināsim savus centienus sevi aizsargāt."
Valsts prezidents Egils Levits sarunā ar TV3 atklāja, ka šis ir vēsturisks samits Latvijas, Baltijas un visa NATO austrumu flanga drošībai – tiek mainīti NATO atturēšanas un aizsardzības politikas pamati. Pēc Levita paustā, gatavojoties samitam, Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm paveikusi lielu darbu sabiedroto izpratnes veicināšanai par drošības vajadzībām un šodien tās sadzirdētas.
"Mēs runājam par stratēģiju, ka NATO būs spējīga šādus Krievijas pastāvīgus draudus uztvert un atvairīt. Galvenais ir padarīt skaidru Krievijai, ka jebkura veida agresija pret vienu no NATO dalībvalstīm automātiski nozīmē agresiju pret visām dalībvalstīm. Tas šodien tika skaidri apstiprināts un nav nekādas izredzes Krievijai NATO uzvarēt."
Prezidents arī šodien parakstījis deklarāciju ar Kanādu, kura apņēmusies vadīt Latvijā izvietojamo brigādi un visu ar to saistīto. Tiesa, prezidents neslēpa, ka arī Latvijai vēl veicami mājasdarbi, lai šādu vienību uzņemtu – runa ir par attiecīgas infrastruktūras izveidi, jo ar Ādažu militāro bāzi šāda līmeņa kaujas vienībai nepietiek.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
