Lietuvā alkoholu nedrīkst tirgot līdz 20 gadu vecumam; sabiedrība šo aizliegumu vērtē neviennozīmīgi

Fakts, ka parakstu savākšanai bija nepieciešami septiņi gadi, jau apliecina, ka Latvijas sabiedrībā šādai iecerei milzu atsaucības nav. Toties mums ir iespēja palūkoties uz Lietuvu, kur alkohola vecuma cenzs – 20 gadi darbojas jau gadu un astoņus mēnešus. LNT Ziņas devās pie mūsu dienvidu kaimiņiem noskaidrot, vai augstāks vecuma slieksnis tiešām ir risinājums problēmai ar grādīgajiem dzērieniem? Un vai šis aspekts kopējo alkohola ierobežojumu gūzmā viņiem vispār ir svarīgs?

Nopietna cīņa ar alkoholismu Lietuvā sākās pirms trim gadiem. Tā kļuva par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Cīnoties par vēlētāju balsīm, politiķi labprāt izspēlēja anti-alkoholisma kārti, solot izvilkt laukus no totālas nodzeršanās. Tolaik lietuvieši tika atzīti ar visdzerošāko tautu Eiropā.

"Sākumā alkohola ierobežošanas jautājumu bīdīja konservatīvie. Vairāk tā kā labā puse. Bet kad Zemnieku un zaļo savienība gāja uz vēlēšanām, viņi arī izmantoja šo jautājumu, kas bija varbūt aktuālāks lauku iedzīvotājiem. Bija tāda ļoti stipra ideoloģija. Un vinnējot vēlēšanas, viņi sāka ieviest spēcīgu ierobežojumu kompleksu. Un tad šis jautājums palika par politisku, jo tie paši konservatīvie un labējie sāka tam visam pretoties," pauž TV3 Lietuva Ziņu dienesta vadītājs Sigits Babiļus.

Par alkohola ierobežojumu ieviesēju kļuva veselības aizsardzības ministrs Aurēlijs Veriga. Tika izstrādāts vesels pasākumu komplekss. Sākas viss ar reklāmas aizliegumu un akcīzes nodokļa palielināšanu.

"Pasaules veselības organizācija ļoti skaidri nosaka, ka cenu celšana ir efektīvākais veids, ka mazināt alkohola patēriņu. Bet cenas visvairāk ietekmē akcīzes nodoklis," norāda finanšu viceministre Daiva Brasjūnaite.

Savukārt no 2018. gada Lietuvā tika ieviesti tirgošanas laika un vecuma ierobežojumi. Tagad alkoholu kaimiņvalstī var iegādāties no 20 gadu vecuma, no plkst. 10.00 rītā līdz plkst. 20.00 vakarā, bet svētdienās – tikai līdz 15.00 dienā.

Sākumā šie ierobežojumi izraisīja ļoti lielu pretestību. Viļņā pat norisinājās vērienīgs koncerts ar nosaukumu "Brīvību rokenrolam".

Lietuvā pazīstams rokmūziķis Saulis Urbonavičs Samas joprojām ir pārliecināts: lietuvieši būtu kļuvuši apzinīgāki arī bez tik striktiem aizliegumiem: "Mēs vienkārši sākam labāk dzīvot. Agrāk tā bija vienīgā izklaide – piedzerties virtuvē un pelt valdību. Bet tagad cilvēkiem ir tik daudz ko darīt."

Tomēr saskaņā ar sabiedriskas domas aptaujas datiem, nedaudz vairāk kā puse – proti, 53% Lietuvas iedzīvotāju alkohola ierobežojumus vērtē pozitīvi. Šobrīd jaunākiem par 20 gadiem jauniešiem ir aizliegts ne tikai pirkt alkoholu, bet arī apmeklēt bārus. LNT Ziņu dienesta aptaujāti iedzīvotāji šo ierobežojumu kopā atbalsta. Lai gan paši 18 gadus sasniegušie atzīst, ka aizliegums līdz galam nestrādā.

"Cik zinu, tik un tā katrs, kurš grib, var to alkoholu dabūt. Tie, kam ļoti vajag. tik un tā tiek pie pudeles. Tas vienkārši ka tās neliels šķērslis, un viss. šaubos, tas tas ko līdz," norāda Lietuvas iedzīvotājs Aivars.

"Jau agrāk jaunieši varēja dzert vēl mācoties skolā, pēdējās klasēs. Bet tagad vairs nevar. Tas ir ļoti pozitīvi," pauž Daina.

"Esmu pārliecināts, ka tas ir pareizi. Jo vēlāk sāk lietot, jo labāk. Alkoholiķi vispār nesaprot, kas notiek apkārt. Un filozofiski skatoties tas viss jau ir saistīts ar noziedzību," uzskata šīs valsts iedzīvotājs Valērijs.

Daudz lielāku sabiedrības sašutumu Lietuvā izraisīja nevis vecuma, bet laika ierobežojums. Ir sevišķi svētdienās. "Man tas dzīvi nebojā. Es to tā neesmu atkarīgs, un ja vajag, vienmēr paspēju nopirkt. Cilvēki vienkārši ir iemācījušies paskatīties pulkstenī un savlaicīgi parūpēties par to," norāda Karolis.

"Ar aizliegumiem neko nevar mainīt. Kas grib iedzert, tas tik un tā iedzers. Organizēsies, nopirks ātrāk. Es esmu pret aizliegumiem," norāda Lietuvas iedzīvotāja Brone.

"Es domāju,ka ar laiku aizliegumi kaut cik ietekmē. Paliek varbūt neērti aiziet. Veidojas vesela daļa cilvēku, kuri lēnām atkrīt, vairs nelieto alkoholu tik daudz. Proti, kādam pietrūka, nu tas aizskriešu, bet pēc tam rimstās. Šis ir tas slēptais moments, bet tas cilvēkam nostrādā," teic Vida.

"Es teiktu, ka svētdien vajadzētu pagarināt. Jo bieži vien atnāc uz veikalu, un tad: ups, ir taču svētdiena. Vairs vīnu nepārdod," saka Rūta.

Statistika liecina, ka divu gadu laikā kopš aizliegumu kompleksa ieviešanas Lietuvā būtiski sarucis alkohola patēriņš. Pat par diviem litriem 100% alkohola uz vienu iedzīvotāju sākot no 15 gadiem. Kā arī būtiski uzlabojās sabiedrības veselības rādītāji. Alkohola psihozes gadījumu skaits saruka par ceturtdaļu, aknu saslimšanas vairāk kā par 11%, alkohola atkarība par 9%, bet nāves gadījumu skaits par 23,6%, kas ir par 158 mirušajiem cilvēkiem mazāk.

"Ar alkohola lietošanu saistīto nāves gadījumu skaits samazinājās. Būtiski samazinājās," norāda Lietuvas veselības aizsardzības viceministrs Aļģirds Šešelgis.

"Runājot par to neaprēķināto alkoholu, tā lietošana tiešām nav pieaugusi. Jo pieņemot visu šo aizliegumu kompleksu, pirmā, kas noreaģēja, sabiedrības veselība," pauž Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta vadītāja Gražina Beļana.

Tomēr daudzi oficiālos statistikas rādītājus kritizē, norādot uz medaļas tumšo pusi. Proti, lietuvieši pēc alkohola dodas uz Poliju un Latviju. Viļņas universitātes pētījumā pat izrēķināts, ka ārzemēs nopirktā alkohola apjoms esot trīskāršojies.

"Ir visas iesējas aizbraukt pie kaimiņiem. Tagad arī latvieši samazināja akcīzi. Paņem mašīnu, aizbrauc pie kaimiņiem, nopērc pilnu bagāžnieku ar dzērieniem, un tad turi tos mājās," norāda Lietuvas alkohola ražotāju pārstāvis Valds Sutkus.

Šāds pavērsiens radījis negaidītu efektu: cilvēki esot sākušu dzert vairāk.

"Nedzerošu cilvēku daļa nepalielinājās. Vislielākā daļā ir tie, ka dzer katru mēnesi, un viņi nelieto mazāk. Tā lielākā daļa cik dzēra, tik arī dzer. Varbūt pat nedaudz vairāk," saka Viļņas universitātes pētniece Vita Karpuškiene.

"Pērk ļoti daudz! Ja agrāk viņš varēja nopirkt vienu pudeli un izdzert un pēc otras viņam varbūt jau būtu slinkums iet uz veikalu, bet tagad viņš ir nopircis kasti un izmauc visu to kasti," saka mūziķis un komponists Sauļus Urbonavičs-Samas.

Tomēr iespējamie nozares un valsts kases zaudējumi neraisa politiskajā līmenī domas par aizliegumu mīkstināšanu.

"Tāds fenomens kā pierobežas tirdzniecība, tas bija, ir un būs. Jautājums, cik tā ir vērienīga, un cik stipri tā ietekmē mūsu nacionālo ekonomiku, mūsu intereses. Uz šodien kaut kādu īpaši lielu negatīvu ietekmi mēs nevaram aprēķināt, taustāmu skaitļu mums nav. Bet tā noteikti nav kaut kāda liela problēma, kuru uzreiz vajadzētu risināt vai kuras dēl vajadzētu mainīt jau pieņemtos ierobežojumus. Jo akcīzes ieņēmumi patiešām pieaug, un mēs redzam, ka arī veselība uzlabojas. Jo ja mūsu cilvēki dzertu nevis Lietuvā, bet kur citur, piemēram, Latvijā nopirktu alkoholu, ietekme uz veselību, protams, jau būtu tāda pati," norāda Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta vadītāja Gražina Beļana.

"Bija tāda virzība, ka paskatieties, Latvija vēl vairāk vinnēs, tad vajag arī mums samazināt akcīzi. Bet tas pārgāja. Tagad valdības pozīcija ir tāda, ka lai arī mēs zaudēsim 20-30 miljonus, bet tas ir sabiedrības labad," norāda TV3 Lietuva Ziņu dienesta vadītājs Sigits Babiļus.

Nesen gan Lietuvas Seimā esot pavaidējis priekšlikums svētdienās alkohola tirdzniecības laiku tomēr pagarināt. Bet tas palika bez virzības.

"Nevaru teikt, ka būtu panākts kaut kāds konsenss, padarīt ierobežojumus vaļīgākus. Man liekas, tas tāpat kā ar Ceļu drošības noteikumiem. Tiek ievests kaut kāda likumprojektu pakete, tā dod efektu, bet pēc tam atkal tiek domāts, kā vel vairāk ierobežot," domā TV3 Lietuva Ziņu dienesta vadītājs.

Alkohola ierobežojumi Lietuvā jau ir skāruši pat tā saucamo bērnu šampānieti. Ar pirmo novembri kaimiņvalstī būs aizliegts tirgot jebkādas bērniem domātas preces, kas līdzinās alkoholiskiem dzērieniem.

Savukārt dzērienu ražotāji arvien vairāk skatās bezalkoholiskā vīna un alus virzienā. To pārdošanas apjomi Lietuvā dubultojušies. Savukārt masu pasākumu organizētāji novērojuši, ka jauniešu vidu līdztekus alkohola patēriņa samazinājumam pieaugot narkotiku lietošana.

"Kas ir vēl sliktāk, un par ko neviens nerunā, ka atsakoties no vāja alkohola jaunieši var pāriet uz narkotikām. Tā ir briesmīga tendence. Viens netikums pariet citā. Daudz briesmīgākā. Un tagad reāli vienā svaru pusē ir vai nu sidra bundža, vai tablete," pauž mūziķis un komponists Saulis Urbonavičs-Samas.

Tāpēc pašlaik Lietuvas valdība tiek aicināta vairāk ieguldīt jauniešu izglītošanā un skaidrā dzīves veida popularizēšanā.