Lietuvā no nākamā gada visiem klientu apkalpotājiem būs jārunā tikai lietuviski
Lietuvā ieviesti jauni valodas prasību noteikumi – no 2026. gada 1. janvāra visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri tieši strādā ar klientiem, būs pienākums apkalpot lietuviski. Tas attieksies uz kurjeriem, taksometru pakalpojumu sniedzējiem, pārdevējiem, bārmeņiem, skaistumkopšanas speciālistiem un citiem ārvalstu darbiniekiem.
Šādu lēmumu Seims pieņēma jau 2024. gada rudenī, uzsverot, ka iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā, bet noteikumi palīdzēs ārzemniekiem integrēties sabiedrībā.
Pēc statistikas datiem, krievu valodu prot aptuveni 60% Lietuvas iedzīvotāju, kas nozīmē, ka 40% bieži nonāk situācijā, kad viņus apkalpo nesaprotamā valodā. LRT aptaujā 8 no 10 lietuviešu pauduši uzskatu, ka pakalpojumu jomā strādājošajiem ārzemniekiem obligāti jāzina lietuviešu valoda.
"Wolt" un "Bolt" jau gatavojas
Platformu uzņēmumi "Wolt" un "Bolt" norāda, ka viņu partneri – kurjeri un šoferi – jau sāk mācīties lietuviešu valodu. "Wolt" atzīst, ka valodas zināšanas ir katra darbinieka paša atbildība, taču kompānija palīdz ar informāciju par pieejamajiem kursiem un apsver papildus iniciatīvas. Savukārt "Bolt" jau noslēdzis sadarbības līgumus, lai darbinieki varētu apgūt valodu kursos.
Uzņēmumu pārstāvji gan uzsver, ka joprojām nav noteikts, kādā līmenī valoda būs obligāti jāzina. Šobrīd tiek diskutēts, ka pirmajos divos gados pietiktu ar A1 līmeni, bet pēc tam būtu jāapgūst vismaz A2.
Neziņa un bažas uzņēmēju vidū
Lietuvas viesnīcu un restorānu asociācija brīdina, ka noteikumu skaidrības trūkums rada grūtības. "Mēs piekrītam, ka valodu jāzina, bet jautājums – kā un cik ātri? Dažiem nekvalificētiem darbiniekiem prasības var būt pārāk augstas," norāda asociācijas vadītāja Evalda Šiškauskiene.
Lietuviešu valodas kursi kļūst arvien pieejamāki – tos piedāvā pašvaldības, NVO un valodu skolas. Tomēr pieprasījums ir liels, vietas ātri aizpildās. Eksperti uzsver, ka valodas zināšanas nav tikai darba prasība, bet arī būtisks integrācijas sabiedrībā priekšnoteikums.
Kā atzīmē Viļņas Universitātes filoloģe Egle Gudavičiene, dažiem pakalpojumu sniedzējiem pietiek ar dažām pamata frāzēm, taču, piemēram, skaistumkopšanas speciālistiem nepieciešams plašāks profesionālais vārdu krājums, jo nepareizi saprasta informācija var radīt veselības riskus.
No 2026. gada stingrākās prasības neattieksies tikai uz tiem ārzemniekiem, kuri Lietuvā uzturas ar pagaidu aizsardzības statusu, piemēram, no kara bēgušajiem ukraiņiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
