Lietuvā plānota obligātā militārā dienesta reforma

Šogad potenciāli iesaucamajā vecumā Lietuvā ir aptuveni 32 000 jauniešu. Dienests ir daļa no  konstitucionālajām saistībām. Kurš tiks iesaukts un kurš nē vismaz teorijā ir nejaušība, to izlemj datora programma.

Pirms gandrīz gada mākslīgais intelekts izvēlējās Martinu Armonaiti. Iegūtās zināšanas bijušas vērtīgas, taču kopumā viņš savu dzīvi redz kā civilais: "Man jau bija būvinženiera diploms, esmu beidzis universitāti. Arī darbu biju atradis. Vismaz šobrīd domāju, tur atgriezties."

Tikmēr viņa biedrs Marijus Baleika vēl svārstās: "Iespējams, ka palikšu, bet neesmu pilnībā izlēmis. Jo ilgāk dienēju, jo viss šķiet saprotamās, vieglāks. Varbūt arī tas ir mans aicinājums."

Līdz šim ik gadu tika iesaukti 3800 jauniešu. Taču aizsardzības ministrija kvantitatīvos rādītājus vēlas mainīt. Iesaucamo skaitu palielināt līdz 5000 gadā. Savukārt dienesta ilgumu tieši pretēji – no šābrīža deviņiem mēnešiem mazināt līdz sešiem.

No vienas puses tā reakcija uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai. No otras – rekrūšu samazinājums profesionālajam dienestā.

"Iemesli ir dažādi. Piemēram, Covid pandēmijas ietekme, kuras laikā valsts aizsardzības prioritāte mazinājās.  Tagad secinājums ir tāds, ka mums ir jāveic reformas, lai palielinātu iesaucamo skaitu," saka Lietuvas bruņoto spēku komandieris Valdemārs Rupšis.

Komandiera sauciens ir sadzirdēts. Aizsardzības ministrija šonedēļ paziņoja, ka virzīs reformu izskatīšanai. To paredzēts īstenot četru gadu laikā.

Mērķi ir ambiciozi. Ja šobrīd aktīvajā rezervē ir ap 27 000, tad ar laiku skaitam jāsasniedz 40 000. "Mums nepieciešami arī dažādus tehnisko jomu eksperti, inženieri. Tāpat – paredzēsim iespēju dienestu iziet nedēļas nogalēs – triju gadu garumā," saka Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Plānotās pārmaiņas pavasarī tiks nodotas Seimam. Opozīcija tūlītēju atbalstu nesola. Katrs priekšlikums tikšot rūpīgi izvērtēts.